Nemainīgs kurss attiecībās ar Krieviju, ciešu attiecību saglabāšana ar Apvienoto Karalisti pēc tās iespējamās izstāšanās no Eiropas Savienības un nogaidoša pozīcija attiecībām ar ASV, kuru jaunais prezidents amatā stāsies pēc pāris nedēļām. Šie ir daži punkti ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos, kas jau izpelnījušies nelielu kritiku.
«Attiecības ar ASV Latvijai ir stratēģiski nozīmīgas. Tādēļ ar jauno ASV administrāciju Latvija veidos ciešu sadarbību gan kā NATO sabiedrotais, skaidri apzinoties dalības aliansē garantijas un pienākumus, gan kā valsts, kuras interesēs ir dinamiskas un mūsdienu situācijai atbilstošas transatlantiskās attiecības,» uzsverot arī līdzšinējo veiksmīgo partnerību, bet neizvēršoties par nākotnes plāniem, teikts ziņojumā.
Šis un citi ziņojuma punkti Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētniekam Mārtiņam Hiršam ļāvuši secināt, ka ārlietu ministra Edgara Rinkēviča atskaitē trūkst norādes uz proaktīvu rīcību.
«Dokumentā lielākoties izteikta cerība, ka nekas jau nemainīsies. Tomēr jau tagad varam lūkoties, kādu ārpolitiku jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veidos ar Krieviju un mūsu reģionu,» saka eksperts un atgādina, ka D. Trampa komandā esošie cilvēki uztverami kā Krievijai izdevīgi kandidāti. Tas savukārt ļauj prognozēt, ka ASV attiecības ar Krieviju varētu uzlaboties, bet ziņojumā trūkst šīm potenciālajām lielvaru attiecību izmaiņām atbilstoša proaktīva skatījuma.
Šādam vērtējumam nevēlas piekrist Latvijas Universitātes asociētais profesors, ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra, kurš norāda, ka proaktīvai rīcībai pagaidām trūkst informācijas no ASV jaunievēlētā prezidenta administrācijas.
«Es tam kategoriski nevaru piekrist, jo jebkāda proaktīva rīcība varēs sākties tad, kad Tramps būs sniedzis savu pirmo programmatisko darbības izklāstu un beidzis tvītot 140 zīmēs. Pagaidām jau nav definēti galvenie ASV politiskās darbības virzieni. Nav nekādu skaidru mērķu,» saka O. Skudra. Viņš arī uzskata, ka nogaidīšana un relatīvi optimistiska politika no diplomātiskā viedokļa ir pareiza, jo «ne jau tikai Tramps noteiks ASV ārpolitiku».
Prognozējot, ka Apvienotā Karaliste izstāšanās no ES procedūru uzsāks ne agrāk kā marta beigās, ārlietu ministrs uzsver, ka karaliste ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem ES, tādēļ izstāšanās procedūras gaitā Latvija ir ieinteresēta saglabāt brīvu savstarpējo tirdzniecību starp ES un Apvienoto Karalisti.
E. Rinkēvičs nav aizmirsis Apvienotajā Karalistē dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos - Ārlietu ministrija centīsies panākt mūsu cilvēku tiesiskā statusa saglabāšanu šajā zemē arī pēc tās izstāšanās no ES. Tiesa, ziņojuma teksts liecina, ka ārlietu ministrs vēl nav pārliecināts, ka Apvienotā Karaliste tiešām izstāsies no Eiropas Savienības.
Savukārt attiecības ar Krieviju nākamajā gadā būtiski nemainīsies. Latvija joprojām uzstās uz Krimas piederību Ukrainai un centīsies saglabāt šā jautājuma aktualitāti ES darba kārtībā, kas nozīmē zināmas spriedzes saglabāšanos abu valstu attiecībās. Taču praktiskos Latviju interesējošajos jautājumos, kas neskar Krievijai noteikto sankciju jomu, mēs ar kaimiņiem turpināsim sadarboties. Piemēram, transporta, robežsardzes, muitas un citās jomās.
