Sankcijas pret Krieviju, ko pagājušā gada nogalē noteica ASV prezidents Baraks Obama, apgrūtinās viņa pēcteča Donalda Trampa iespējas pildīt savus solījumus un uzlabot attiecības ar Maskavu. Par labu D. Trampam, kurš amatā stāsies 20. janvārī, nācis fakts, ka Krievija atturējusies no līdzīgu sankciju pasludināšanas, taču politologi norādījuši, ka virkne Kongresa republikāņu (gluži tāpat kā absolūtais vairākums demokrātu) vēlas, lai sankcijas vēl tiktu pastiprinātas, un šādos apstākļos atcelt B. Obamas lēmumu D. Trampam nemaz nebūs tik vienkārši.
Naktī uz pirmdienu Vnukovas lidostā Maskavā piezemējās lidmašīna, ar kuru no Vašingtonas atgriezās 35 Krievijas diplomāti, kas ASV bija pasludināti par persona non grata, un viņu ģimenes locekļi - pavisam 96 cilvēki.
Apsūdz vēlēšanu ietekmēšanā
Viņu izraidīšanu B. Obama pamatoja ar nepieciešamību atbildēt Krievijai, kas ar hakeru palīdzību iejaukusies novembrī notikušo ASV vēlēšanu gaitā. BBC atgādina, ka amerikāņu izlūkdienesti ir pārliecināti - tieši ar Krievijas varasiestādēm saistīti hakeri nelikumīgi ieguvuši, bet pēc tam publiskojuši informāciju no Demokrātiskās partijas serveriem, kas nepievilcīgā gaismā atainoja šīs partijas vadītājus un kandidāti uz prezidenta amatu Hilariju Klintoni. Demokrāti uzskata, ka šādā veidā Krievijas līderis Vladimirs Putins centies palīdzēt ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēt D. Trampam un viņam tas arī izdevies.
AFP vēsta, ka izraidītie diplomāti strādājuši Krievijas vēstniecībā Vašingtonā un ģenerālkonsulātā Sanfrancisko. B. Obamas rīkojumā sacīts, ka viņi veikuši darbības, kas nav savienojamas ar diplomātu statusu, citiem vārdiem sakot, nodarbojušies ar spiegošanu. No prezidenta rīkojuma gan nav skaidrs, vai kādam no šiem diplomātiem ir tieša saistība ar hakeru uzbrukumu Demokrātiskās partijas serveriem. Tajā pašā laikā ASV prezidenta administrācija uzskata, ka ar to saistīts Krievijas Federālais Drošības dienests (FSB) un Bruņoto spēku ģenerālštāba galvenā pārvalde (izlūkdienests, kas savulaik bija zināms ar nosaukumu GRU). Sankcijas noteiktas pret šīm divām organizācijām un vēl trim iestādēm, kas esot sadarbojušās ar hakeriem. Tāpat sankcijām pakļauts personīgi GRU vadītājs Igors Korobovs un vairāki viņa kolēģi, kā arī plašākai sabiedrībai nezināmie Aleksejs Belans un Jevgeņijs Bogačovs, - cik noprotams, tieši šie cilvēki tiek turēti aizdomās par hakeru uzbrukuma veikšanu. Krievijas pilsoņiem liegta pieeja arī diviem nekustamajiem īpašumiem Vašingtonā un Mērilendas štatā, jo, kā norādījis B. Obama, šajos objektos esot veiktas ar spiegošanu saistītas darbības.
Putins gaida Trampa inaugurāciju
30. decembra rītā virkne Krievijas amatpersonu, to skaitā V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, nāca klajā ar paziņojumiem, ka sekos atbildes soļi, bet Krievijas interneta ziņu vietnes jau pasteidzās vēstīt, ka Maskavā slēgta skola, ko apmeklē amerikāņu diplomātu bērni, un paziņojumus par izraidīšanu saņēmuši desmitiem amerikāņu diplomātu. Tomēr vēlāk V. Putins paziņojis, ka pagaidām nolēmis nespert atbildes soļus. Deutsche Welle norāda, ka diplomātiskajā praksē gadījumi, kad uz diplomātu izraidīšanu neseko atbildes soļi, ir ārkārtīgi reti. Tomēr Kremļa rīcība ir saprotama - V. Putins vēlas sagaidīt D. Trampa inaugurāciju un domstarpības apspriest tieši ar jauno prezidentu. «Mūsu tālāko rīcību Krievijas un ASV attiecību atjaunošanā noteiks tā politika, ko realizēs prezidenta Trampa administrācija. Žēl, ka prezidenta Obamas administrācija savu termiņu beidz šādā veidā,» sacījis V. Putins.
D. Tramps un viņa tuvākie līdzgaitnieki jau paspējuši kritiski izteikties par B. Obamas lēmumu noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju. Kongresmenis no Kalifornijas štata Dankans Hanters sarunā ar The Daily Beast, piemēram, sacījis: «Es uzskatu, ka prezidents rīkojies diezgan muļķīgi, nosakot sankcijas, kuras Tramps pēc stāšanās amatā var momentā atcelt.» Kā norāda Deutsche Welle, vilinājums tā rīkoties D. Trampam būs ļoti liels. Turklāt ne tikai tāpēc, ka viņš vēlas attiecību uzlabošanu ar Krieviju. Sankciju palikšana spēkā faktiski nozīmētu, ka arī D. Tramps piekrīt tam, ka Maskava negodīgi ietekmējusi vēlēšanas, kurās viņš uzvarējis. Pagājušās nedēļas nogalē vairākās intervijās jaunievēlētais prezidents uzsvēris, ka izlūkdienestu ziņojums par hakeru saistību ar Krieviju viņu nav pārliecinājis. Jaunievēlētais prezidents sacījis, ka sankcijas piemērotas nevietā, jo neesot īsti skaidrs, vai demokrātu partijas serveriem uzbrukušajiem hakeriem patiešām ir kāda saistība ar Kremli. D. Tramps, kuram šonedēļ paredzētas tikšanās ar izlūkdienestu vadītājiem, arī noslēpumaini izteicies, ka «zina ko tādu, ko vairākums cilvēku nezina», un solījis, ka otrdien vai trešdien varētu atklāt šo informāciju. Vakar B. Obamas rīcību kritiski vērtējis arī topošais Baltā nama preses sekretārs Šons Spaisers, norādot - ņemot vērā to, ka konkrētu faktu par Kremļa saistību ar hakeriem nav, 35 cilvēku izraidīšana ir jāuzskata par pārspīlētu reakciju.
Kongresmeņi vēlas vēl stingrākas sankcijas
Gan D. Trampa nometnē, gan arī Maskavā valda uzskats - B. Obama cenšas maksimāli apgrūtināt dzīvi savam pēctecim prezidenta amatā, norāda Deutsche Welle. Savulaik Bila Klintona administrācijas darbinieki, pametot Balto namu, tajā faktiski sarīkoja grautiņu, bet no datoru tastatūrām bija izlauzti taustiņi ar burtu «W» - tas bija īpašs sveiciens jaunievēlētajam prezidentam Džordžam Volkeram Bušam (George W. Bush). B. Obama rīkojas rafinētāk. Pagājušā gada nogalē ASV neizmantoja savas veto tiesības ANO Drošības padomē, veicinot to, ka tika pieņemta Izraēlas apmetnes kritizējoša rezolūcija, bet jau pēc nedēļas sekoja krievu diplomātu izraidīšana. «Pat tie, kuriem Obamas pozīcija lielākajā daļā jautājumu šķiet simpātiska, norāda, ka viņa rīcība liecina par mēģinājumu iedzīt stūrī jaunievēlēto prezidentu Trampu,» sarunā ar CNN uzsvērusi D. Trampa palīdze Kellīenna Konveja.
Ļoti iespējams, ka uz B. Obamu spiedienu izdarījusi demokrātu nometne, kas joprojām nespēj samierināties ar zaudējumu 8. novembra vēlēšanās. Taču ar šo lēmumu viņš savu pēcteci nostādījis ļoti sarežģītas izvēles priekšā, norāda Bloomberg. B. Obamas noteikto sankciju atcelšana nozīmētu, ka jaunais prezidents faktiski izteicis neuzticību Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP) un Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB), pamatojoties uz kuru sniegto informāciju lēmumu pieņēma B. Obama. Turklāt tas jau pašā prezidentūras sākumā sarežģītu jaunā Baltā nama saimnieka attiecības ar republikāņu kontrolēto Kongresu - pagājušā gada pēdējās un šā gada pirmajās dienās virkne republikāņu kongresmeņu ir pauduši atbalstu vēl stingrākām sankcijām pret Krieviju, un nav lielu šaubu, ka demokrāti viņus atbalstīs. Piemēram, senators Lindsijs Greiems intervijā radiostacijai Brīvība norādījis, ka sankcijas jānosaka pret prezidentu V. Putinu un viņa tuvākajiem domubiedriem, tā, «lai Putina ekonomika un pats Putins samaksātu augstu cenu par Krievijas rīcību». Savukārt senators Džons Makkeins, kurš gada sākumā viesojas Tbilisi, ir paziņojis: «Esmu pārliecināts, ka Kongress atbalstīs jaunas sankcijas. Nezinu, vai prezidents Tramps parakstīs šādu dokumentu, taču, ja par sankcijām būs nobalsojušas divas trešdaļas kongresmeņu, tās iegūs likuma spēku.» .
