Cīņā par minimālajām sociālajām iemaksām Vienotības mugurkauls tomēr lūza. Pēc četras nedēļas ilgušās stīvēšanās nospiedošs Vienotības deputātu vairākums tomēr atbalstīja premjerministra Māra Kučinska ierosināto iemaksu atcelšanu. Vienlaikus Vienotība radīja ērtu placdarmu politiskā kapitāla kaldināšanai opozīcijā esošajai Saskaņai.
Vēl pirmdien koalīcijas sadarbības sēdē Vienotība kategoriski atteicās atbalstīt sociālo iemaksu atcelšanu. Organizācijas līderi uzstāja, ka, dodot iespēju neveikt iemaksas, likumdevējs nopietni apdraud visu sociālo sistēmu, jo iemaksu maksātāju kļūst aizvien mazāk, bet to tērētāju vairāk.
M. Kučinskim ieklausīties mazo uzņēmēju protestos bija vitāli svarīgi, jo tie, nemierā ar likuma prasību veikt lielāku sociālo iemaksu par darbiniekiem, kas nestrādā pilnu slodzi, publiskajā telpā bija sacēluši īstu vētru. Savukārt Vienotības uzturētā pozīcija nozīmēja, ka atbalsts iemaksu atcelšanai meklējams opozīcijas rindās, un Zaļo un zemnieku savienībai to arī izdevās nodrošināt.
Apmaiņā pret grozījumiem mikrouzņēmumu nodokļu sistēmā atbalstu premjera ierosinājumam garantēja Saeimas lielākā frakcija Saskaņa. Tā panāca, ka mazajiem komersantiem, kuriem gada apgrozījums nepārsniedz 7000 eiro, nodoklī būs jāmaksā vien 12%, pārējiem mikrouzņēmējiem - 15%.
Guvusi iespēju nodemonstrēt, ka Saskaņa, kā īsteniem sociāldemokrātiem pienākas, panākusi nodokļu samazinājumu, tā arī nelaida garām izdevību ieknābt Vienotībai. «Mēs zinājām, ka būs tāds moments, kad mēs varēsim glābt situāciju un parādīt to bezdarbību no Vienotības puses. Mēs gaidījām [..]. Mēs varam skatīties uz jūsu kļūdām no malas, un, kad jūs nevarat neko izdarīt, mēs atnāksim un glābsim gan valsti, gan stabilitāti, gan nodokļu sistēmu,» teica Saskaņas pārstāvis Saeimas prezidijā Andrejs Klementjevs.
Tomēr izgaršot pilnīgu triumfu par palīdzīgas rokas sniegšanu grūtībās nonākušajam valdības vadītājam Saskaņai neizdevās. Vienotības frakcija atbalstīja pašas kritizēto mikrouzņēmuma nodokļa palielināšanu līdz 15% un pat minimālo sociālo iemaksu atcelšanu. No Vienotības deputātiem tikai organizācijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, nebalsojot vispār, protestēja pret kolēģu izvēli.
Jautāta, kāpēc Vienotība pēkšņi mainīja savu nostāju un pašu kritizētos M. Kučinska piedāvājumus tomēr atbalstīja, S. Āboltiņa skaidroja, ka pretējā gadījumā partijai varētu pārmest valdības šūpošanu, bet Vienotībai kā konstruktīvam koalīcijas partnerim šādu nodomu neesot.
Visiem koalīcijas partneriem gan ir skaidrs, ka pat valdības krišanas gadījumā citas kombinācijas valdības sastāvam nav iespējamas, par spīti jebkādiem Saskaņas pakalpojumiem pašreizējam Ministru prezidentam. Pagaidām koalīcijas sastāvs ir kā akmenī iecirsts - Zaļo un zemnieku savienība, Vienotība un Nacionālā apvienība.
Paralēli nodokļu koriģēšanai un sociālo iemaksu atcelšanai parlamentārieši veica arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pieprasīto kļūdu labojumu mikrouzņēmumu nodokļu likumā.
Proti, mikrouzņēmumu nodokļa režīms darbosies vēl gadu pēc tam, kad spēkā stāsies jauns regulējums mazajiem uzņēmumiem. Likums vairs neparedz ierobežojumu, ka pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam var līdz 2017. gada 30. jūnijam. Tāpat vairs nav noteikts, ka esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018. gada 31. decembra, līdz 2018. gada 15. decembrim būs jāreģistrējas par uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju. Tāpat likuma izmaiņas paredz atteikties no nozaru ierobežojuma, kurās var darboties mikrouzņēmumi.
