Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien sēdē nolēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai cīnītos pret televīzijas pakalpojumu nelegālo izplatīšanu internetā, aģentūra LETA uzzināja komisijas sēdē.
Saeimas deputāte Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) sēdē norādīja, ka grozījumi neatrisinās visas nozares problēmas, bet ir labs solis uz priekšu, lai sāktu ierobežot nelegālo retranslāciju. "Esmu gandarīta, ka šādi likuma grozījumi tiek virzīti uz priekšu, un es aicinātu tos konceptuāli atbalstīt," teica Mūrniece.
Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) sēdē vērsa uzmanību uz problēmu, ka, iegādājoties, piemēram, kompānijas "Samsung" ražoto "Smart TV", televizorā ir instalēta lietotne ar iespēju skatīties televīzijas programmas, kas pārraida nelegālo saturu.
Biedrības "Par legālu saturu" izpilddirektore Dace Kotzeva sēdē norādīja, ka likumprojekts ir pozitīvi vērtējams, lai gan pilnībā neierobežos nelegālo komersantu komercdarbību. "Tā tiešām ir problēma - šie ārvalstu hostingi un shēmas, ko veido nelegālie komersanti, lai izvairītos ne tikai no autortiesību apmaksas, bet arī nodokļu nomaksas un saimnieciskās darbības reģistrēšanas. Respektīvi, lai nemaksātu neko, tikai ņemtu naudu. Nākamais problēmu līmenis ir aplikācijas," sacīja Kotzeva, piebilstot, ka konkrētais likumprojekts atrisinās tikai 5% nelegālās apraides problēmu, taču palīdzēs vērsties vismaz pret vietējiem nelegālajiem hostingiem.
Viņa sacīja, ka nelegālos ārvalstu hostingus un shēmas varētu ierobežot regulācijas mehānismi industrijas līmenī, iesaistoties kompetentajām iestādēm. Biedrība "Par legālu saturu" jau šobrīd izstrādā projektu sadarbības memorandam ar interneta industriju, lai varētu tehniski bloķēt ārvalstu hostingu straumētu saturu Latvijā.
Kotzeva teica, ka nelegālās apraides shēmas var izsekot, taču tas prasa laiku. Viens no risinājumiem ir bloķēt nelegālo saturu interneta industrijai un lielākajiem interneta provaideriem sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), Ekonomikas policiju un biedrību bloķēt nelegālo saturu. "Ne visu var atrisināt likums, kaut kas ir jādara arī pašiem, un to mēs darīsim," teica Kotzeva.
Viņa piebilda, ka par lietotnēm televīzijā, kurās pieejams nelegāls saturs, ir atbildīgas kompānijas "Samsung" un "Apple", kuras piedāvā televizorus ar šo pakalpojumu. "Ja viņi piedāvā televizorus ar šīm aplikācijām, tad viņiem ir šie licences līgumi ar satura turētājiem un viņi ir atbildīgi par to, kādas aplikācijas viņi liek savās iekārtās," teica Kotzeva, piebilstot, ka biedrība "Par legālu saturu" plāno runāt ar attiecīgajām korporācijām par šīm problēmām.
Arī Valsts policijas (VP) pārstāvji sēdē norādīja, ka VP konceptuāli atbalsta likumprojektu, un tas ir viens no pirmajiem soļiem, lai ierobežotu nelegālā televīzijas satura izplatīšanu internetā.
Līdz ar to deputāti nolēma virzīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Jau ziņots, ka grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā izstrādāti, lai primāri risinātu televīzijas pakalpojumu nelegālās izplatīšanas internetā problēmu.
Grozījumi paredz NEPLP kompetenci vērsties pret retranslāciju bez retranslācijas atļaujas saņemšanas, kā arī piešķir NEPLP Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā noteiktās uzraudzības iestādes tiesības. Tas dos iespēju NEPLP vērsties pie starpnieka pakalpojuma sniedzējiem, kas nodrošina informācijas uzturēšanas pakalpojumus.
Nelegālo televīzijas pakalpojumu ierobežošanas mērķis ir citu cilvēku tiesību aizsardzība, kā arī valsts un sabiedriskās drošības intereses. Savukārt piekļuves liegšana uzglabātajai informācijai tiek uzskatīta par samērīgāko no risinājumiem, salīdzinot ar bloķēšanu un filtrēšanu.
Tāpat ziņots, ka kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) izveidotā darba grupa, kuras sastāvā bija iekļauti pārstāvji no elektronisko sakaru nozares un valsts institūcijām, secināja, ka jautājums par televīzijas pakalpojumu nelegālas izplatīšanas internetā ierobežošanu ir daudz plašāks par NEPLP kompetenci, tas skar autortiesību un blakustiesību jomu, nelicenzētu komercdarbību, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citas nelegālas darbības. Līdz ar to darba grupa turpinās meklēt efektīvus veidus, kā ar tām cīnīties arī no citiem aspektiem.
Darba grupa arī secināja, ka primāri NEPLP, VP, Valsts ieņēmumu dienestam un citām kompetentajām institūcijām būtu jāvēršas pret Latvijas fiziskajām un juridiskajām personām, kas ar šādu nelegālu pakalpojumu sniegšanu nodarbojas.
Atbilstoši informatīvajam ziņojumam "Par priekšlikumiem televīzijas pakalpojumu internetā sniedzēju uzraudzības uzlabošanai", kas pērn skatīts valdībā, nelegālo televīzijas pakalpojumu apjoms veido vismaz 15-20% no visa televīzijas tirgus apjoma.
Šis likumprojekts ir saistīts ar nākamā gada valsts budžetu.
