Vaira Paegle nule Latvijā bija ieradusies uz Pasaules Brīvo latviešu apvienības kongresu, kurā kā bijusī PBLA priekšsēde uzstājās ar runu par latviešu diasporas šābrīža lomu Latvijas drošības stiprināšanā un izaugsmes veicināšanā.
Šobrīd kādreizējā 7., 8., 9. Saeimas deputāte (toreiz bija Tautas partijā, vēlāk Pilsoniskajā savienībā un Vienotībā) dzīvo Konektikutā (ASV), kurp pārcēlās pēc vilšanās Latvijas politikā 2011. gadā. Taču saikni ar Latvijas politisko vidi viņa nav zaudējusi un pietiekami bieži viesojas Latvijā, lai spriestu un novērtētu to, kā Latvija izskatās pasaulē, kādi tās politiskie un ekonomiskie mērķi palikuši nepiepildīti un kāpēc tā noticis. Par latviešu diasporu ārzemēs, par Latvijas valdību un politisko vidi, kā arī ASV prezidenta vēlēšanu iznākuma ietekmi uz Latviju saruna ar Vairu Paegli.
- Kāda ir Pasaules Brīvo latviešu apvienības loma šobrīd, un vai tā pašlaik ir svarīga organizācija Latvijai?
- PBLA Latvijā, salīdzinot ar ārzemēm, kur tā darbojusies sekmīgi, kā Latvijas interešu lobijs, nav politiskās ietekmes. PBLA ietekme šeit ir tikai tik liela, cik to vēlas Latvijas politiskā elite.
Taču pieaugošā latviešu diaspora ārzemēs, manuprāt, ir nevis Latvijas spēks, bet gan latviešu tautas traģēdija. Jā, diaspora svin Jāņus un dzied koros, bet īstā vieta, kur svinēt Jāņus, ir šeit - Latvijā. Jo pārtikušu, pārliecinātu un spēcīgu Latviju cels latviešu tauta šeit, nevis kaut kāda diaspora ārpus valsts. To teicu arī PBLA kongresā šeit Rīgā. Protams, diasporas pārstāvji, PBLA, joprojām var darboties Latvijas drošības interešu vārdā ārpus Latvijas. To PBLA arī dara - es, piemēram, darbojos virknē ASV organizāciju, kur stāstu par Latviju, veicinot Latvijas atpazīstamību. PBLA ļoti daudz dara latviskās identitātes nostiprināšanā un saglabāšanā ārpus Latvijas. Es gan teiktu, ka mani kaitina virknes sabiedrisko organizāciju rīcība, diedelējot naudu no Latvijas valdības latviskās identitātes kopšanai - vai tā būtu vecā vai jaunā diaspora, bet mums taču ir pietiekami līdzekļu, lai savā latvietības izkopšanā būtu pašpietiekami.
Saglabāt latvisko identitāti ārpus Latvijas - tā taču tagad nav nekāda problēma! Tā atrodas viena datorklikšķa attālumā - ir taču Skype, var skatīties teātrus un operas, lasīt grāmatas un ko tik vēl ne. Problēmu latvietības saglabāšanā vairs nav.
- Jūs likāt vienlīdzības zīmi starp veco un jauno diasporu. Man gan ir šķitis, ka atšķirība pastāv - liela daļa jaunās diasporas ir aizbraukusi aizvainojumā uz Latvijas varu un valsti, un tie netieksies kopt latvietību tā, kā to vēlētos darīt nostalģijas pārņemtā vecā diaspora.
- Es teiktu, ka jo vieglāk būt par latvieti ārzemēs, jo grūtāk atgriezties Latvijā.
- Kā jūs to saprotat?
- Redziet, ļoti daudzi latvieši sev ārvalstīs radījuši tādu virtuāli komfortablu vidi - viņiem ir sava deju kopa, savas sanākšanas, kur latviski parunāt, sava pseido Latvija. Tā ir vide, kur nav jārēķinās ar tām problēmām, ar kurām būtu jārēķinās, dzīvojot šeit, savā dzimtenē. Manuprāt, nauda nav jāiegulda latvietības kopšanā ārvalstīs, bet gan labā pārvaldībā, laba dzīves līmeņa radīšanā, šeit, Latvijā. Valdībai nav jāgādā par tiem, kas aizbraukuši - viņi paši ir pieņēmuši lēmumu pamest Latviju, un nav ko kultivēt valdībai vainas izjūtu, ka tai nu būtu jāpalīdz ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem. Gan ASV, gan Austrālijas latvieši man ir apliecinājuši, ka viņiem ir pietiekami līdzekļu latviešu svētdienas skolu un citu aktivitāšu uzturēšanai. Iespējams, ka lielākie prasījumi pēc naudas nāk no Īrijas un Lielbritānijas, kur ir lielāka jaunās diasporas daļa. Bet tā ir tās pašas domāšanas palieka, kas raksturīga šeit, Latvijā, ka valsts man ir ko parādā palikusi.
- Jūs teicāt, ka ASV un Austrālijā dzīvojošie latvieši ir turīgi ļaudis. Vai tas nozīmētu, ka viņiem ir līdzekļi investīcijām Latvijā?
- Nē, domāju, ka tas ir mīts - šī cerība sagaidīt latviešu investīcijas Latvijas ekonomikā. Vienīgie, kas attīstīs Latviju, būs šeit dzīvojošie ļaudis un uzņēmēji. Ekonomikas un inovāciju forumi, kas tiek rīkoti ārpus Latvijas, valstīs ar latviešu diasporu, ir tukša laika un naudas tērēšana bez jebkādas atdeves. Katrā gadījumā man nav izdevies iegūt nekādus apstiprinājumu tam, ka šo pasākumu rezultātā būtu dibināti kādi cienījami un vērā ņemami kopuzņēmumi. Manuprāt, goda konsulu institūts ir cienījamāks resurss investīciju piesaistei.
- Jūs esat bijusi 7., 8., 9. Saeimas deputāte un ik pa brīdim viesojaties Latvijā. Kā jūs vērtējat šobrīd notiekošo Latvijas politikā?
- Salīdzinot ar to, kas notiek ASV, Latvijas politika ir tāds mierīgs pīļu dīķis. Bet tā ir problēma. Gribētos taču redzēt kādu dzirksteli politiķu acīs, kādu rezultātu no tiem milzu plāniem, kas sarakstīti ntās koncepcijās. Gundars Bērziņš savulaik ir teicis, ka politiķim jābūt tādai uguntiņai acīs, ka viņš vēlas kaut ko panākt, kaut ko izdarīt valsts un tautas labā. Es to neredzu. Pat uz bažām par to, ka Latvijā sarūk investīciju apjoms, ir atbilde - ir taču pietiekami. Bet es teiktu - vienmēr var būt labāk, un uz to vajag tiekties. Divdesmit piecos neatkarības gados mums bija jābūt daudz tālāk valsts attīstībā. Savulaik, 20 gados no 1918. gada Latvija jau bija tādā līmenī, ka 1938. gadā to varēja salīdzināt ar Šveici. Savulaik Vācija pēc Otrā pasaules kara, 1958. gadā, jau bija viena no spēcīgākajām pasaules ekonomikām. Bet kur mēs esam?
- Kādi tam ir cēloņi?
- Viens cēlonis ir nesekmīgā privatizācijas gaita un ar to saistītās cīņas par ietekmi. Otrs cēlonis ir permanentā politiskā nestabilitāte - 18 valdības 25 gadu laikā. Trešais cēlonis - politiskā vara atdeva savu varu birokrātijai. Birokrātija sevi atražo un nespēj sevi reformēt, bet politiskā vara ir pārāk vāja, lai ar to cīnītos.
- Jūs Latvijas politikā esat allaž bijusi saistīta ar varas partijām (Tautas partija, Pilsoniskā savienība, Vienotība). Jūs šobrīd redzat Latvijā tādu varas partiju, kas spēj lauzt šo birokrātijas varu?
- Nē. Tādas nav. Otrs - es neredzu tādas spilgtas personības, kas spētu sapurināt politiski vārgo vidi. Var jau teikt, ko grib, par Andri Šķēli, bet viņa uznāciens politikā bija ļoti spožs. Ja vēlāk politiskās intereses nebūtu sapinušās ar biznesa interesēm, es domāju, viņš varētu situāciju mainīt. Bet viņa tipa personības šobrīd Latvijas politikā nav. Skatoties un klausoties debates Saeimā, tāds iespaids, ka viss notiek tik piezemēti, bez redzējuma par valsts mērķiem un attīstību. Mans redzējums būtu, ka līdz Latvijas simtgadei valstij jākļūst par sesto Ziemeļvalsti - gan ekonomikas, gan labklājības, gan apmierinātības ar valsti ziņā. Latvija taču ir gan NATO, gan Eiropas Savienības, gan OECD dalībvalsts - vai tad nevar vēl tik daudz kā pateikt - apsteigsim Igauniju, kļūsim par vienu no Ziemeļvalstīm?!
- Personību trūkumu Latvijas politikā jau var izskaidrot ar veco anekdoti - ellē, kur katlos vārās grēcinieki, pie ebreju katla stāv velni ar dakšām un apsargā, uz jautājumu - kāpēc tā - tie atbild; ja izlīdīs viens, izvilks ārā pārējos. Pie katla, kur vārās latvieši, nestāv neviens apsargs - uz jautājumu - kāpēc tā - velns atbild - nu, ja viens izlīdīs, pārējie ievilks atpakaļ...
- Latvijas politikā nenotiek nekāda jaunu kadru pieplūde. Vakar biju Ministru kabinetā uz tikšanos, skatos, redz, kur viens Šķēles cilvēks pretī nāk... Jā, un veiksminieki jau tiešām politikā negrib nākt, jo agri vai vēlu tiks ierauti tādās spēlēs, kur tiks uzmesti... es to zinu, Laimdota Straujuma to zina... un vēl virkne politiķu.
Vēl man jāteic, ka Latviju gremdē priekšstats par augsto korupcijas līmeni un tiesu sistēmas smagnējību. Tas ir fakts, kas atbaida jebkurus investorus. ASV Valsts departamenta mājaslapā ir norādīts uz to, un tas ir potenciāls bieds jebkuram investoram. Es zinu, ka ASV investori to ļoti ņem vērā.
- Jums ir iespēja vēstīt ASV, ka mums korupcijas līmenis nav augstāks nekā citur. Vai vismaz to, ka šeit ir ļoti daudz investīciju iespēju.
- Jā, bet, lai nebūtu šādu ierakstu ASV Valsts departamenta mājaslapā, ir jāstrādā oficiālām valsts iestādēm, diasporas pārstāvju vēstījumi šeit nelīdzēs. Es vienmēr runāju par Latviju citu valstu auditorijās kā par liela potenciāla valsti - ar lielisku un zaļu dabu, ostu infrastruktūru un valsti ar ceturto ātrāko internetu pasaulē. To es vienmēr daru. Esmu norādījusi allaž arī citiem diasporas pārstāvjiem - nevajag vārīties savā sulā savās mītnes zemēs - stājieties tirdzniecības un rūpniecības kamerās, ieņemiet tajās ievērojamu vietu un tad palīdziet Latvijai.
- Kurā no Latvijas partijām jūs saskatāt vislielāko potenciālu? Vai ir kāda, kuras politiķi varētu tuvināt Latviju kaut vai jūsu piedāvātajam mērķim - kļūšanai par vienu no Ziemeļvalstīm ar tām raksturīgo labklājības līmeni?
- Ķecerīgs jautājums! Vienotībai bija potenciāls, lai to paveiktu, bet tā ir aizgājusi Tautas partijas ceļu: ieliekot amatos nepiemērotus cilvēkus, mainot valdības bez jebkādas vajadzības. Valdim Dombrovskim toreiz atkāpties nevajadzēja, viņa vietā vajadzēja atkāpties ekonomikas ministram. Tāpat arī Straujumai atkāpties nevajadzēja. Turklāt - Vienotībā ir tik pretrunīgas ambīcijas savijušās, ka vairs nav skaidrs, vai partijai vispār ir kāda ideoloģija. Jā, es ļoti cienu Andri Piebalgu, augstu vērtēju viņu kā Eiropas komisāru, bet vai viņš var būt partijas iedvesmotājs, līderis, kas var savākt visas personības un izveidot partiju, kāda tā bija pirmsākumos: uz reformām vērstu, par tiesisku valsti un pret korupciju vērstu partiju?! Es nedomāju. Esmu pesimiste šajā jautājumā.
Esmu pesimiste arī reformu jautājumos kopumā, jo tūlīt būs pašvaldību vēlēšanas, tad uzreiz Saeimas vēlēšanas, un, kā zināms, Latvijā nopietnas reformas priekšvēlēšanu gaisotnē neiet cauri, nav politiskās gribas. Turklāt ir liels risks, ka uzpeld kādas populistiskas un demagoģiskas partijas, piemēram, Kaimiņa partija, un apsteigs stabilās, ilggadējās partijas.
- Kā vērtējat Māra Kučinska valdības darbu? Tā var dot reformu impulsu?
- Māris Kučinskis ir ļoti labi domājošs cilvēks, kas orientējas politikas virtuvē. Bet es nedomāju, ka viņš ir galvenais lēmējs valdībā. Es neredzu caurspīdīgumu valdības lēmumu pieņemšanā, Latvijā ir vēl naudas plūsmas, kas tiek «apgūtas» īpatnējā veidā, ar to domāju ostu biznesu, tranzītu, jā, Rail Baltica projektā es redzu lielas problēmas šajā jomā.
Tomēr es domāju, ka Kučinska valdībai ir jānoturas līdz nākamajām vēlēšanām. Lai kā arī nebūtu - galvenais ir stabilitāte.
- Labāk slikta valdība, bet stabila...
- Gandrīz vai tā. Kučinskim ir jānoturas, lai vismaz kādas reformas pabeigtu. Kučinskim ir vajadzīgās īpašības - viņš prot sarunāties un uzklausīt. Sadarbojoties Saeimā, es ļoti paļāvos uz viņu kā frakcijas vadītāju. Valdībai vairāk jādod pozitīvi signāli - stāstot par paveiktajiem darbiem - tas aizies arī līdz latviešiem ārzemēs un kalpos kā stimuls viņu darbībai.
- Latvijas sabiedrībā lielu vētru sacēla ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa izteikumi, ka Baltijas valstu aizstāvība pret potenciālu agresiju nav ASV kā NATO dalībvalsts prioritāte. Vai Baltijas valstīm tiešām būtu ko bīties no Trampa iespējamās kļūšanas par ASV prezidentu?
- Nupat The Washington Post nāca klajā ar satraucošu viedokļrakstu, kādu ļaunumu ASV un pasaulei varētu nodarīt Trampa prezidentūra. Ja iepriekš es uzskatīju, ka ASV konstitucionālā sistēma ir pietiekams garants tam, ka prezidents nevar būtiski ietekmēt lietu kārtību, tad šis raksts mani pārliecināja, ka var gan. Jā, es teiktu, ka no tā vajadzētu baidīties. Prezidenta vara ir ļoti liela - viņš var vienpersoniski deportēt cilvēkus, lauzt starptautiskos līgumus, un tas ir ļoti bīstami.
- Cik tad reāla ir Trampa ievēlēšana?
- Ziniet, it kā socioloģija rāda, ka Klintonei ir neliels pārsvars, bet es arī par to sāku bažīties. Kā rāda pēdējā laika notikumi, socioloģiskās aptaujas bieži izrādās melīgas. Ja tomēr tiks ievēlēta Klintone, tad pateicoties lielākajiem un ietekmīgākajiem ASV laikrakstiem, kuri visi kā viens aicina nebalsot par Trampu. Vienīgi, protams, jāņem vērā arī tas paradokss vēlēšanās - ja tevi ļoti spiež kaut ko darīt, tu ņem un par spīti izdari pretējo. Un vēl jau ir tas faktors, ka lielākā daļa amerikāņu sabiedrības neiedziļinās nopietnos viedokļos, bet informāciju tver tviterziņu līmenī.
