Koalīcijas politiķi pauž konceptuālu atbalstu kopbraukšanas sistēmas izveidei, reizē norādot uz nepieciešamību sakārtot nozares regulējumu.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka vairāki koalīcijas deputāti Saeimā iesnieguši Autopārvadājumu likuma grozījumus, ar kuriem Latvijā vēlas ieviest kopbraukšanas jeb "ridesharing" pakalpojumus. Grozījumi nodoti izskatīšanai komisijās. Paredzēts arī izveidot darba grupu šī regulējuma izstrādei. Šos likuma grozījumus piedāvājuši "Vienotības" pārstāvji.
Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars norāda, ka kopbraukšanas darbība Latvijā ir atbalstāma, ja sakārto esošo nozares regulējumu. Veiksmīga kopbraukšanas pakalpojuma ieviešana Latvijas tirgū varētu ienest vairākas pozitīvas tendences ne tikai efektīvākā privātā transporta izmantošanā un satiksmes atvieglošanā, bet ar taksometru nozarē kopumā, uzskata politiķis.
Tomēr pirms tam ir jāpārskata pašreizējais nozares regulējums, lai nesagrautu esošo taksometru pārvadājumu tirgu, un kopbraukšana nedrīkst kļūt par nekontrolētu privātā biznesa modeli, norāda politiķis. Viņš skaidro, ka kopbraukšanas būtība ir pasažieru pārvadāšana pa automašīnas vadītāja, nevis pasažiera iepriekš noteiktu maršrutu.
Taču reālajā kopbraukšanas modelī maršrutu nosaka tieši pasažieri, un šāda darbība atbilst taksometra pakalpojuma raksturam, pauž Tavars. Līdz ar to Saeimā iesniegtie Autopārvadājumu likuma grozījumi nonāk lielās pretrunās, liekot klasiskajam taksometru biznesam pakļauties konkrētam regulējumam, bet no tā atbrīvojot komerciāli tendētus kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējus, uzskata SM parlamentārais sekretārs. Esošais taksometru regulējums nosaka, ka visiem komerciāla veida pasažieru pārvadājumu sniedzējiem likuma noteiktajā kārtībā ir jāiegādājas taksometru licence, jāsaņem reģistrācijas numuri, kā arī divas reizes gadā jāveic transportlīdzekļa tehniskā apskate, atgādina politiķis.
Tavars uzsver, ka, iedziļinoties šobrīd Saeimā iesniegtajā kopbraukšanas projektā, ir skaidri redzams, ka tas ir vēl viens taksometru veids, kas darbosies pēc kardināli citiem darbības principiem. Ar mobilo aplikāciju starpniecību pasažieru pārvadājumu pakalpojumus var pieteikties sniegt privātpersonas bez atbilstošas kvalifikācijas un ar privātajiem transportlīdzekļiem, kas var neatbilst pasažieru pārvadājumu veikšanai noteiktajām prasībām.
Viņš arī komentē faktu, ka likuma anotācijā uzsvērts, ka mobilo lietotņu izmantošana ir caurskatāma un pārskatāma, un samazina "pelēkās ekonomikas" īpatsvaru, kāds ir transporta nozarē. "Bezskaidras naudas aprite neizslēdz iespēju manipulēt ar nodokļu nomaksu. Pēc pašreizējā regulējuma ir praktiski neiespējami noteikt, kāds būs pakalpojuma sniedzēja reālais atalgojums. Lai risinātu šo problēmu, regulējumā būtu jānosaka, ka ikviens šāda veida pakalpojuma sniedzējs sociālajā budžetā katru mēnesi iemaksā noteiktu naudas summu," norāda Tavars. Viņš arī uzsver, ka nozarē nedrīkst būt divi dažādi regulējumi.
Tāpat politiķis uzsver, ka taksometru tirgus ir viens no lielākajiem ēnu ekonomikas uzturētājiem Latvijā un būtu ļoti svarīgi to sakārtot, visiem tirgus dalībniekiem nosakot vienādus darbības principus un pakalpojumu standartus.
Arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pauž konceptuālu atbalstu grozījumiem Autopārvadājumu likumā. Pēc notikušās tikšanās, kurā piedalījās nacionālās apvienības Saeimas deputāti, Ekonomikas un Satiksmes ministrijas, kā arī nozares pārstāvji, lai uzklausītu argumentāciju par virzīto grozījumu nepieciešamību, politiskā spēka valde lēmusi konceptuāli atbalstīt ierosinātās izmaiņas.
Regulējuma izstrāde ir loģisks solis, kas iezīmē konsekventu valsts politiku ar mērķi iekļaut Latvijas transporta pakalpojumu tirgū šāda tipa pakalpojumus, tādējādi apmierinot globālo pieprasījumu pēc sadarbības ekonomikas platformām un jauna veida pakalpojumiem arī pasažieru pārvadājumu jomā. Inovatīviem un pieprasītiem risinājumiem ir jārod vieta Latvijas ekonomikā, ievērojot skaidrus uzņēmējdarbības, patērētāju tiesību un nodokļu politikas principus, par VL-TB/LNNK pozīciju informēja nacionālās apvienības preses sekretāre Laila Ozoliņa.
Tikšanās laikā tika pieņemts lēmums izveidot operatīvo likumprojekta grozījumu izstrādes platformu, kas sastāvētu no Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvjiem un izvērtētu nepieciešamos soļus jaunā pakalpojuma regulējuma ieviešanai, risinot arī nodokļu, konkurētspējas un patērētāju tiesību un drošības jautājumus.
Kā pauž viens no grozījumu iesniedzējiem, deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK), sadarbības ekonomika un informācijas pakalpojumi sniedz iespēju attīstīt valsts ekonomisko izaugsmi. Digitālie transporta tīkli veicina ekonomisko brīvību, radot platformas, kas piedāvā elastīgas darba iespējas aktīviem iedzīvotājiem, lai gūtu papildu ienākumus.
Vienlaikus sniegtās iespējas prasa no jaunās nozares nodrošināt disciplīnu attiecībā pret nodokļu jautājumiem, patērētājiem, to tiesību ievērošanu un datu aizsardzību, piebilst deputāts. Viņš uzsver, ka arī Eiropas Komisija ir izstrādājusi sadarbības ekonomikas vadlīnijas, kas nosaka nepieciešamību dalībvalstīm izveidot regulējumu, lai nodrošinātu nodokļu un regulējuma režīma atbalstu sadarbības ekonomikas ieviešanai, kā arī nosaka aizliegumu likt tiesiskus šķēršļus šādu pakalpojumu īstenošanai.
Atbilstoši EK vadlīnijām pašlaik rīkojas Igaunija un Lietuva, kur norisinās šīs nozares sakārtošana un atbilstoša regulējuma izstrāde, pauž Kols.
Kā ziņots, piedāvāto regulējumu jau kritizējusi Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kā arī taksometru kompānijas, paužot, ka tādējādi nozarei tiek piedāvāts ērtāks modelis nodokļu nemaksāšanai. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsvēris, ka izmaiņas regulējumā būtu jāvirza noteiktajā kārtībā - diskusijās ar ministrijām un nevalstisko sektoru, nevis atsevišķiem deputātiem likumprojektu uzreiz iesniedzot Saeimā.
