Kā jau bija gaidāms, Vienotība tā arī nespēja pārliecināt ne Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), ne Nacionālās apvienības pārstāvjus par nepieciešamību pašvaldību vēlēšanās Rīgā nākamgad startēt ar vienotu sarakstu. Tomēr kādreiz varenā partija negrasās tik viegli padoties un kaldina jaunus plānus aizgājušās godības atgūšanai.
Ar koalīcijas partneriem Vienotības valde tikās aizvadītajā nedēļā, taču piekrišanu veidot vienu vēlēšanu sarakstu tā arī neguva. Galvenokārt ZZS dēļ. Tā lēnām, bet mērķtiecīgi gūst aizvien lielāku vēlētāju atbalstu un saprotamā kārtā nevēlas savas politiskās dividendes dalīt ar vēlētāju nežēlastībā kritušo Vienotību.
Savukārt Nacionālā apvienība (NA), kura pēdējos mēnešos apliecinājusi neiedragājamu uzticību koalīcijas līderim ZZS, publiski atzinusi, ka vienota saraksta veidošana bez ZZS klātbūtnes ir bezjēdzīga.
Tiesa, muguru pēc sarunām, kas notika Vienotības birojā, pašreizējās koalīcijas partneri cits citam nepagrieza. Tika panākta vienošanās, ka pirmsvēlēšanu laikā trijotne koordinēs savu darbību, bet pēc vēlēšanām būs ar mieru veidot koalīciju. Arī iepriekšējie mēģinājumi veidot vienotu sarakstu tā dēvētajiem centriski labējiem spēkiem beigušies ar teju identisku nekā būtiska nedodošu solījumu.
Šodien Vienotība turpinās plānot dalību nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Darba kārtībā būs arī jautājums par sadarbības izvēršanu ar kādreizējā Jaunā laika vadītāja Einara Repšes pēdējo politisko projektu - partiju Latvijas attīstībai (LA).
Iepriekš LA priekšsēdētājs Juris Pūce atklājis, ka tā piedāvājusi Vienotībai sākt sarunas par kopīgu startu Rīgas domes vēlēšanās, kas apvienotu Eiropas vērtības pārstāvošos politiskos spēkus. Sadarbību ar šo partiju Vienotībai gan varētu apgrūtināt tās valdes sastāvs. Proti, tajā darbojas kādreizējais Jaunā laika un Vienotības biedrs Edgars Jaunups, kas nav izvairījies no publiskas Vienotības kritizēšanas.
Taču, ja arī šī lielus panākumus nesološā sadarbība neizdosies, Vienotība nav gatava nolaist rokas un ļauties aizmirstībai. Aizvadītājā sestdienā pulcējās tās dome, un ieskicēti vairāki uzdevumi, kurus realizējot partija jau atkal varētu atgriezties varas piramīdas spicē.
Piemēram, ja veiktu efektīvu valsts pārvaldes reformu, mazinot birokrātisko spiedienu uz iedzīvotājiem, un panāktu, ka algas Latvijā ir tikpat lielas kā vienā no turīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tad vēlētāju ticība Vienotībai patiešām varētu augt.
«Mūsu mērķim ir jābūt: to pašu samaksu par to pašu darbu gan Luksemburgā, gan Latvijā,» uzrunā uzsvēra Vienotības valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs, norādot, ka šī mērķa sasniegšanai jābūt efektīvai valsts pārvaldei, pasaulē konkurētspējīgai izglītības sistēmai, nesaudzīgai cīņai pret korupciju, priekšzīmīgai tiesu varai un jāveido tirgus konjunktūrai atbilstoša likumdošana.
Tiesa, lai to visu realizētu, Vienotībai varētu nepietikt laika, jo līdz vēlēšanām, pat Saeimas vēlēšanām, atlicis pārāk maz.
A. Piebalgs reformu kontekstā piesauc arī jau iepriekš apspriestu piedāvājumu - ministriju skaita samazināšanu. Šobrīd tādu ir trīspadsmit.
«Efektīvai valsts pārvaldei Latvijā pilnībā pietiktu ar astoņām līdz deviņām ministrijām. Būtiski būtu jāsamazina dažādu kontrolējošo institūciju skaits. Jau tuvākajos gados likumā jābūt nostiprinātam aizliegumam prasīt no iedzīvotājiem jebkādu izziņu, kura atrodama valsts vai pašvaldību datu bāzēs. Jēgpilna visu valsts digitalizēto datu bāzu un e-sistēmu sajūgšana vienotā veselumā ļautu birokrātisko aparātu samazināt par trešdaļu,» aicināja Vienotības līderis.
