Karstākos vasaras iekšpolitiskos un ārpolitiskos notikumus – Brexit, Latvijas veselības ministra un korupcijas skandālus un reiz tik ietekmīgās partijas Vienotība nākotni pēc vadītāja nomaiņas – Neatkarīgajā analizē politologi, profesori Ilga Kreituse (RSU) un Ivars Ījabs (LU).
Neatkarīgā: - Kā jūs vērtējat nu jau bijušā veselības ministra Gunta Belēviča kreisā pacienta skandālu un sekojošo demisiju, un kā to varētu novērtēt vēlētāji?
Ivars Ījabs: - Uzskatīju Belēviču par ļoti gudru cilvēku politiskajā Olimpā, bet tas, ka viņš iet pie ārsta, būdams veselības ministrs, un neaizdomājas, ka par to būtu jāsamaksā, radīja vilšanos. Viņš bija kolorīts, izcēlās, runāja par lietām, kas daudziem bija aktuālas, vienīgi viņa darbība nebija līdz galam izdomāta.
Ilga Kreituse: - Es uz to skatījos kā uz iestudējumu, jo tas bija otrais gadījums pēc Laimdotas Straujumas, kad pati partija noņēma savējo. Manuprāt, Belēvičs iekrita uz labi iestudētu scenāriju, par ko liecina tas, ka dienu pirms viņa paziņojuma par demisiju jau bija notikušas sarunas ar Andu Čakšu kā nākamo veselības ministri - neatceros Latvijā tādu situāciju, kad jau pēc pāris stundām tika atrasts nākamais ministra kandidāts.
- Vai tad kāds viņu stūma pie ārsta Onkoloģijas centrā un speciāli neprasīja samaksu, lai iegāztu?
I.K.: - Ja zina cilvēka vājās vietas, var nejauši pateikt: aizej! Belēvičs bija trenēts biznesā, bet ne politikā. Politikā draugu nav, ir tikai intereses. Viņš jau neiekrita uz to, ka apgāja rindu, aizgāja pie ārsta un nesamaksāja - ja labi pameklētu, tādus atrastu ne vienu vien. Viņš, tāpat kā Bils Klintons ar Moniku, iekrita par melošanu.
I.Ī.: - Tas, ka varbūt no viņa gribēja tikt vaļā, arī ir skaidrs...
- Kas bija ieinteresēts tikt no viņa vaļā?
I.Ī.: - Ir zināms pamats domāt, ka viņa rosīšanās nebija pieņemama visā ZZS, bet nedomāju, ka tā bija tik apzināta darbība, ka tieši šādi viņu vajadzētu nogāzt. Viņš pats to izprovocēja.
- Kam, ar ko viņš traucēja?
I.K.: - Paskatāmies uz reitingiem - ZZS pēkšņi ir priekšā visiem, bet viens ir kā akmens pie kājas! Belēviča izteikumi ir ļoti populistiski, no otras puses, bija izteikta mediķu un arodbiedrību neapmierinātība ar viņu. Varam pieņemt, ka cilvēks, nododot biznesu dēlam, no biznesa aizgājis, bet tā tas nenotiek - tā āža kāja tomēr līda ārā. Kļūda bija arī tā, ka Belēvičs nepaņēma darbā birojā profesionālus padomniekus. Ja padomniece, biroja vadītāja vienlaikus ir mīļotā sieviete, Saeimas deputāta palīdze, tas neliecina par dziļu politisko gudrību.
I.Ī.: - Lielāko daļu no šīm problēmām manto arī nākamā ministre, par kuru arodbiedrības un nozare ne tuvu nav sajūsmā. Par veselību vēl dzirdēsim, veselības ministra amats ir nošaujamā pozīcija!
I.K.: - Mani pārsteidz tas, ka veselību regulēja un atkal regulēs ar farmāciju un zāļu biznesu saistīti cilvēki, nevis mediķi.
- Čakšai gan ir arī medicīniskā izglītība un kaut kāda prakse.
I.K.: - Kā anesteziologs viņa ir strādājusi minimāli, un psihoterapeite viņa ir bijusi, piedodiet, plastiskās ķirurģijas klīnikā - man šķiet, ka tām, kas nolēmušas sevi šādi pilnveidot, psihoterapeits diez vai palīdzēs.
- Kad Belēvičs demisionēja, daudzi viņu aizstāvēja - neteiktu, ka viennozīmīgi viņš bija kā smags akmens pie ZZS kājām.
I.K.: - Viena lieta ir, ko cilvēki saka, un otra, ko partija izjūt un kāda ir ietekme no ārpuses. Belēvičs bija radījis izlēmīga cilvēka priekšstatu, kas var sistēmā kaut ko sakārtot, bet ne mediķu aprindās.
I.Ī.: - Viņš bija ļoti kolorīts, redzams un patstāvīgs ar visām lietām, sākot ar gāzētiem dzērieniem un bulciņām un beidzot ar olšūnu ziedošanu, bet stratēģiskie jautājumi netika atbildēti. Ja uztveram Latvijas politiku kā izrādi, kā estētisku fenomenu, tad Belēviča aiziešana būs zaudējums.
I.K.: - Publikai noteikti!
- Kā ZZS reitingu varētu ietekmēt tas, ka Belēvičs gan demisionēja, gan nolika Saeimas deputāta mandātu atšķirībā no citiem deputātiem, kas bija sašmucējušies un turpina būt Saeimā?
I.K.: - Varētu teikt, ka mandāta nolikšana ir pareiza, jo cilvēks ir pieķerts melos, bet pretī ir piemēri, kas ir daudz smagāki, piemēram, Dzintara Zaķa apsūdzība balsu pirkšanā, kas tomēr ir kriminālnoziegums. Zaķis pat paliek frakcijā, tātad deputātus tas apmierina. Belēvičs nekādu kriminālnoziegumu izdarījis nav! Varbūt tas bija jūtu uzplūdā, par ko liek domāt versijas par viņa vēlmi atsaukt iesniegumu par mandāta nolikšanu, bet varbūt ar laiku mēs vēl uzzināsim, kāpēc tā notika.
I.Ī.: - Te vietā būs politikas teorētiķa Maksa Vēbera izteikums par tiem, kas dzīvo no politikas, un tiem, kas dzīvo politikai. Skaidrs, ka Belēvičam nav bijis uzstādījuma dzīvot no politikas, ar to domājot tajā nopelnīto algu. Acīmredzot viņš saskatījis dzīvē citus izaicinājumus.
I.K.: - Noejot no politiskās skatuves, viņš pazudīs arī no pievērstās uzmanības. Saeimā viņam regulāri atgādinātu demisijas iemeslus.
- Cik nopietni uztverami bija Vienotības izteikumi, ka tā arī gatava piedāvāt savu ministra kandidātu?
I.K.: - Tas bija proves akmens, vienlaikus parādīja, ka Vienotības vadītājs Andris Piebalgs nelēks uz ecēšām.
I.Ī.: - Cits jautājums, vai Čakša visai ZZS ir sapņu kandidāts. To varēsim vērtēt, kad redzēsim, kā viņai ies ar reformām un frakcijas atbalstu, bet gribētos cerēt, ka cilvēks neiet šādā amatā vienkārši pasēdēt.
I.K.: - Lielāka problēma parādīsies ļoti drīz - augustā, kad premjers Māris Kučinskis apsolījis (un, cerams, solījumu arī pildīs), ka būs zināms veselības apdrošināšanas finansēšanas modelis. Klausoties Čakšu, man gan radās priekšstats, ka viņai par to nav skaidrības. Ja tagad tikai sāks debatēt, nez vai kas uz nākamo gadu mainīsies, bet tad sabrūk viss valdības rīcības plāns!
I.Ī.: - Kučinskim tas draud ar sejas zaudēšanu.
- Varam cerēt uz būtiski lielāku valsts budžeta finansējumu veselībai, vai drīzāk iedzīvotājiem būs jāatver savi maciņi jaunam - veselības aprūpes nodoklim?
I.Ī.: - Tikai naudas ielikšana veselības aprūpes sistēmā nav risinājums, jārunā arī par strukturālām problēmām.
I.K.: - Iedzīvotājiem maciņu vajadzētu turēt tikpat atvērtu kā līdz šim - mazāk jāmaksā noteikti nebūs! Ir ļoti pieaugusi birokrātiskā sistēma, citastarp jāpārskata, cik daudz tai aiziet medicīnā. Otra lieta ir budžeta piepildījums - ja neiekasē nodokļus, nebūs naudas arī veselībai. Viens ir uzrēķināt nenomaksātos nodokļus, bet tie no papīra budžetā neienāk. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzinusi, ka ministrijās atrasti 50 miljoni eiro. Ja tie atrasti, iedodiet tos medicīnai! Bet tie ir uz papīra. Nav arī saprotams, kur tā nauda pazūd, tiek ieguldīta - to nevar atrisināt viens cilvēks, tas nav tik vienkārši kā pateikt: mēs turpināsim zaļo koridoru, skatīsimies onkoloģiju, jaunās māmiņas utt.
I.Ī.: - Nozare ir smaga, jebkuram ministram vajadzētu papildus pienu izsniegt pie ne pārāk lielās algas. Kaut vai domājot par to, kā tur viss ir nolobēts, kāda ir atalgojuma starpība sistēmas iekšienē - māsiņas, kas dzīvo no minimālās algas, un ārsti, kas dzīvo luksusā.
I.K.: - Ienākumu atšķirība ir arī starp ārstiem. Daudzi ārsti negrib būt amatpersonas, lai nav jāpilda amatpersonu ienākuma deklarācija, kas varētu izraisīt, maigi sakot, nepatīkamas sekas.
- Kā vērtējat Reiznieces-Ozolas aktivitātes Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skandālā? No vienas puses, tiek kritizēta par rotēšanu, nevis atlaišanu, bet tā nav tik vienkārša, lai kā mēs varbūt gribētu to izdarīt ar vienkāršu kājas spērienu. Un - kā tas viss, tostarp VID ģenerāldirektores aiziešana, ietekmēs nodokļu iekasēšanu, no kā atkarīga gan pieminētā veselības aprūpe, gan citas nozares?
I.K.: - VID ir kārtējā žurnālistu uzvara - bez viņiem, domāju, VID mierīgi čubinātos kā līdz šim. Kad radīja ierēdniecības likumu, tajā rotācija bija iestrādāta kā obligāta lieta - ierēdni, ja vajadzēja, varēja aizsūtīt kaut vai uz Ludzu, bet tagad jēdziens «rotācija» ir kļuvis par soda veidu, bet ar algas noteikumiem, ka tā nedrīkst būt mazāka! Tas rada cilvēkos neticību un drīzāk iespaidu par taustīšanos, neziņu, ko darīt.
I.Ī.: - Latvijā teju puse cilvēku uzskata, ka nemaksāt nodokļus ir ok, un, ja nākas dzirdēt stāstus par kontrabandā iesaistītajiem policistiem, VID ierēdņiem, ir diezgan grūti pārmest šādu attieksmi, kaut arī VID strādā daudz godprātīgu un pretimnākošu cilvēku.
- Minētajiem skandāliem ap VID ierēdņiem, korumpētajiem policistiem seko arvien jauni - korupcijas skandāls saistībā ar būvniecību, Rīgas tilti, Rīgas Satiksmes departamenta amatpersonām, Rīgas Centrāltirgus vadītāju... It kā tikko esam iestājušies OECD - tā dēvēto attīstīto valstu klubiņā, bet šī aina nez vai liecina par augstu attīstības līmeni.
I.Ī.: - Liela daļa Latvijas centienu integrēties dažādās starptautiskajās struktūrās, tajā skaitā OECD, tiek darīti ar devīzi: fake it until you make it - jeb tēlo, ka esi attīstīts un labs līdz brīdim, kad tiešām tāds sāc kļūt, citādi nekad tāds nekļūsi. Esam pietiekami tālu no OECD valstu vidusmēra, bet tas nav iemesls, kāpēc mums tur nevajadzētu stāties.
I.K.: - Pozitīvi, ka OECD nodrošina papildu uzraudzību bankām, finanšu sektoram, arī ēnu ekonomikai, korupcijai tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība, bet, protams, nevajag naivi cerēt, ka tagad zelsim un plauksim tāpēc, ka esam tur iekšā!
- Kā vērtējat Vienotības izredzes atgūties, nomainot partijas vadītāju?
I.Ī.: - Reti kurš var noliegt, ka Solvitas Āboltiņas aiziešana no partijas vadības būs pozitīvs faktors, pat neraugoties uz viņas kvalitātēm. Kā Neatkarīgajā izteicies ekspolitiķis Gundars Bērziņš, radiācijas vai smago metālu īpatsvars viņā bija tik augsts, ka to vairs nevarēja izturēt. Taču grūtākais būs nevis radīt kādu izcili pozitīvu partijas programmu, bet apturēt to negatīvo straumi, kas visu laiku pār Vienotību ir nākusi.
I.K.: - Piebalgs ir mierīgs, nosvērts cilvēks, bet viņam pietrūkst krīzes menedžmenta prasmes. Manuprāt, bija pāragri paziņot par savu aiziešanu, ja valde rīkosies pretēji viņa ieskatam - nevajag politikā mētāties ar ultimatīviem paziņojumiem, dažkārt tāda situācija var rasties par pilnīgāko sīkumu.
Piebalga lielākā problēma ir tā, ka viņš ir pārāk ilgu laiku bijis prom, ārpus reālajām politiskajām intrigām Latvijā. Man nepatika otra valdes priekšsēdētāja kandidāta Edvarda Smiltēna komentāri pēc vēlēšanām, ka viņu neesot ievēlējuši tāpēc, ka viņa vēlētāji piedalījās dziesmu un deju svētkos un nevarēja atbraukt uz kongresu. Tas neliecina par politisko briedumu!
Negācijas, kas nāk līdzi Vienotībai, ir tik lielas, ka grūti iedomāties, kā tās var apturēt, saglabājot frakciju, kāda tā ir ar Zaķi un Āboltiņai esot par tās vadītāju - viņa parādās visur, kamēr Piebalgu dzirdam daudz mazāk.
I.Ī.: - Vienotībai nekas cits neatliek kā pierādīt ar darbiem, tostarp pedagogu algu reformu.
I.K.: - Arī pensionāri prasīs piepildījumu solījumiem par indeksāciju, un tur Piebalgs nevar palīdzēt!
- Britu vairākums referendumā nobalsojis par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Kā tas ietekmēs Latviju? Par ko mums jāsatraucas?
I.K.: - Mums, kas esam Latvijā, vai mums, kas dzīvo Lielbritānijā? Šis ir pirmais precedents ES, līdz šim nebija īsti skaidrs, kā var izstāties, turklāt Lielbritānijas attiecības ar ES nebeidzas uzreiz pēc referenduma. Šis gadījums ir laba mācība politiķiem nedot solījumus, kuri pēc tam var apgriezties pret pašiem. Britu premjers Deivids Kamerons solīja, ka referendums būs, bet nez vai domāja, ka rezultāts būs tāds, kāds tas ir. Vēl man ir bažas par to, kāda būs Lielbritānija, skatoties kaut vai uz balsojumu Skotijā un Ziemeļīrijā, kas nobalsoja par palikšanu ES. Kā Lielbritānija ar to tiks galā?
I.Ī.: - Britu un Latvijas perspektīvas ES ir ļoti atšķirīgas. Mums ES lielā mērā ir integrācijas, drošības, valsts ilgtermiņa veiksmīgas pastāvēšanas garants, britiem tā ir bijusi viena no opcijām, kurā viņi līdz pat 70. gadiem nav vēlējušies īsti piedalīties. Briti ES vairāk uztvēra kā paplašinātu tirgu, kas viņiem bija būtiski, bet viņiem allaž riebusies Briseles birokrātija. Britu izstāšanās mums nāks par sliktu, jo vājinās ES un arī brīvā tirgus domāšanu, brīvo pakalpojumu tirgu Eiropā, kurā mēs esam ieinteresēti, lai tas vairāk būtu orientēts uz konkurētspējas veicināšanu, nevis tikai naudas dalīšanu. Ilgtermiņā Lielbritānijas izstāšanās mūs ietekmēs negatīvi.
I.K.: - Daudzus Latvijas iedzīvotājus skars iespējamās izmaiņas darbaspēka plūsmas nosacījumos - ne tikai britu salās strādājošos, bet arī tos, kurus viņi uztur Latvijā. Bet nevajag biedēt, ka darba tirgus pavisam aizvērsies - nevarēs angli, kas nekad nav lasījis zemenes, iedabūt dobē tikai tāpēc, ka Lielbritānija ir izstājusies no ES! Tā ir arī Vācijas problēma - baltās apkaklītes padarīt par fiziska darba darītājiem ir ļoti grūti, tām darbaspēka plūsma ir nepieciešama, tāpēc process turpināsies un neapstāsies arī tirdzniecība.
I.Ī.: - ES stiprā puse vienmēr bijusi birokrātija un laika vilkšana, un reizēm tas ir pozitīvs resurss, jo tagad aizsākas divu gadu ilgs process, kurā jānoformulē līgums, kā tas notiks, kas, visdrīzāk, beigsies ar to, ka nekas daudz nemainīsies, iespējams, britiem būs kāds īpašais statuss.
I.K.: - Kādreiz bija īpašais statuss Somijas lielkņazistei Krievijas impērijā, kur pat mūsu revolucionāri varēja aizbēgt un viņus tur nevarēja sodīt. Līdzīgi ES ir attiecības ar Norvēģiju. Es gan vairāk domāju centrbēdzi pašā Lielbritānijas iekšienē, Skotijas neatkarības referendums jau reiz bija! Ir it kā Apvienotā Karaliste, bet tā apvienotība ir diezgan trausla.
