Lielbritānijā notikušā referenduma rezultāti ir iedvesmojuši eiroskeptiķu partijas visā kontinentā – aicinājumi rīkot referendumus par dalību Eiropas Savienībā aizvien skaļāk skan Francijā, Nīderlandē, Dānijā, Austrijā un pat Somijā. Tikmēr Polijas labējā valdība cer izmantot Brexit, lai panāktu ievērojamas pārmaiņas ES lēmumu pieņemšanas kārtībā.
Tas, ka eiroskeptiski noskaņotās partijas centīsies šādā veidā izmantot Brexit, bija prognozējami, norāda Reuters, piebilstot, ka to ļoti labi apzinājās arī vienotās Eiropas piekritēji un amatpersonas Briselē, kā arī citu ES valstu galvaspilsētās. Taču simptomātiska ir Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera reakcija uz Lielbritānijā notikušo balsojumu. Viņš nevis analizējis, kādēļ vairāk nekā 17 miljoni Lielbritānijas iedzīvotāju nobalsoja par izstāšanos no ES un kādas reformas savienībai būtu nepieciešamas, lai ko līdzīgu novērstu citās valstīs, bet augstprātīgi un nicīgi izteicies par tiem, kurus vienotās Eiropas projekts neapmierina. «Parasti populisti nelaiž garām iespēju sacelt lielu brēku, lai popularizētu savu pret Eiropu noskaņoto politiku,» Ž. K. Junkers paziņojis intervijā laikrakstam Bild. Viņš arī paudis pārliecību, ka pēc tam, kad Lielbritānija būs reāli pametusi ES, kļūs skaidrs, ka ekonomiski, sociāli un ārpolitiski tai izdevīgāk būtu bijis palikt savienībā.
Šis ir viens no iemesliem, kādēļ gaidāmajās sarunās par Lielbritānijas izstāšanos ES pozīcija varētu būt diezgan stingra un nelokāma, - Briselei ir jāpierāda, ka izstāšanās no ES atsevišķām dalībvalstīm nenozīmē spožāku nākotni. Savukārt jebkurus Lielbritānijas panākumus šī procesa laikā tādas partijas kā Francijas Nacionālā fronte, Nīderlandes Brīvības partija (PVV), Dānijas Tautas partija (DF) izmantos, lai potenciālo elektorātu mudinātu uz domā - kādēļ gan mēs nespējam panākt to pašu ko briti?
«Es apsveicu britu tautu ar Londonas un Briseles politiskās elites sakaušanu un domāju, ka mēs spējam paveikt to pašu. Referendumam par Nexit ir jānotiek pēc iespējas drīzāk,» paziņojis Nīderlandes pret imigrāciju vērstās PVV līderis Gērts Vilderss. Nākamgad šajā valstī notiks parlamenta vēlēšanas, un G. Vildersa partijas galvenais priekšvēlēšanu solījums būs referenduma rīkošana par dalību ES. Līdzīgu taktiku pirms nākamajā gadā gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām varētu izvēlēties Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna. Pēc sestdien Elizejas pilī notikušās tikšanās ar prezidentu Fransuā Olandu viņa paziņojusi, ka valsts vadītājs uz ierosinājumu rīkot referendumu par palikšanu ES atbildējis noraidoši. «Mēs uzskatām, ka tas ir nekrietni, jo franču tautu nedrīkst uztvert kā ratu piekto riteni,» viņa sacījusi. M. Lepēna solījusi, ka uzvaras gadījumā vēlēšanās (pašlaik gan tas nešķiet īpaši ticami) ies to pašu ceļu ko britu premjers Deivids Kamerons, - sākumā mēģinās panākt vienošanos par daļas suverenitātes atgūšanu no Briseles, bet, ja tas neizdosies, aicinās vēlētājus referendumā balsot pret Francijas palikšanu ES.
Austrijas Brīvības partija (FPO) tikmēr paziņojusi, ka pēc britu balsojuma par demisiju vajadzētu paziņot EK un Eiroparlamenta vadītājiem, tādējādi uzņemoties atbildību par to, ka nav spējuši pārliecināt britu vēlētājus par palikšanu ES, - galu galā Brexit ir ne tikai D. Kamerona un citu kampaņas Stronger In EU, bet arī ES amatpersonu zaudējums. Brīvības partija pieļāvusi iespēju, ka arī Austrijā varētu tikt organizēts referendums. «Es uzskatu, ka dāņiem acīmredzami jārīko referendums, lai noskaidrotu - vai mēs vēlamies sekot Lielbritānijai vai arī viss var palikt kā līdz šim,» tā savukārt izteicies Dānijas Tautas partijas vadītājs Kristiāns Tūlesens Dāls. Interesanti, ka viņa nostāju atbalsta arī kreisā Sarkani zaļā alianse. AFP vēsta, ka parakstu vākšanu par līdzīgu referendumu rīkošanu uzsākušas Slovākijas, Zviedrijas un Somijas labējās partijas, bet Itālijas Piecu zvaigžņu kustība, kurai prognozē labus rezultātus nākamgad paredzētajās parlamenta vēlēšanās, mudina rīkot referendumu par Itālijas palikšanu eirozonā.
Atšķirīga reakcija bijusi Polijai, kuras labējo valdību uzskata par vienu no eiroskeptiskākajām visā kontinentā. Tomēr valdošās partijas Likums un taisnīgums (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņskis, kurš gan oficiālus amatus neieņem, nevar nerēķināties ar to, ka Polija bijusi liela ieguvēja no iestāšanās ES un tās dalību blokā atbalsta vairāk nekā 80% iedzīvotāju. Tādēļ J. Kačiņskis nevis draudējis ar referendumu par izstāšanos, bet gan mudinājis ES uz būtiskām pārmaiņām, tiesa, pretējā virzienā, nekā to redz Brisele. Ž. K. Junkera un viņa domubiedru sapnis ir «vēl ciešāka savienība», kas principā nozīmē to, ka lielākās ES valstis un Briseles birokrātija pārējiem varēs diktēt savus noteikumus. Savukārt J. Kačiņskis aicinājis paplašināt to jautājumu loku, ko var izlemt, vienbalsīgi vienojoties pilnīgi visām dalībvalstīm. «Secinājums [no Brexit] ir acīmredzams. Mums vajadzīgs jauns Eiropas līgums. Mums vajadzīga pozitīva reakcija, nevis neatlaidīga došanās tajā virzienā, kas jau novedis pie krīzes,» viņa sacīto citē Reuters.
Brexit rezultāti savdabīgi interpretēti Katalonijā, kuras vadītājs Karless Puidždemons paudis cerību, ka tie ļaus panākt neatkarību no Spānijas. Viņš uzsvēris, ka briti savu referendumu sarīkojuši, neprasot atļauju ES, un tādas pašas tiesības uz referenduma rīkošanu neatkarīgi no Madrides nostājas esot arī Katalonijai. «Mēs, tāpat kā citas valstis, esam tiesīgi pieņemt lēmumu par savu suverenitāti,» viņš sacījis sarunā ar Reuters. Savukārt Francijas pilsētas Kalē galva Nataša Bušāra mudinājusi nekavējoties anulēt vienošanos ar Lielbritāniju, kas ļauj britu robežsargiem veikt kontroli Kalē ostā. «Britiem ir jāizjūt savas izvēles sekas,» viņa sacījusi, faktiski aicinot atvērt robežu tiem daudzajiem tūkstošiem nelegālo migrantu, kuri sapulcējušies ap Kalē un alkst nokļūt Lielbritānijā. Tiesa, Francijas valdības amatpersonas šo mēra entuziasmu mazinājušas, atgādinot, ka starp Franciju un Lielbritāniju noslēgts attiecīgs divpusējais līgums, kuru neietekmē Lielbritānijas atrašanās vai neatrašanās ES sastāvā.
