Lai nodrošinātu iespēju bērniem, kuri palikuši bez savu vecāku gādības, uzaugt ģimeniskā vidē, ir jāpalielina atbalsts audžuģimenēm, uzskata Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).
"Pozitīvi, ka pagājušajā gadā pieņemtajā Labklājības ministrijas koncepcijā par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanu paredzēti pasākumi, lai ģimenēm, kas pieņem vēl kādu bērnu, sniegtu lielāku atbalstu, tostarp raitāk organizētu apmācības audžuģimenes statusa iegūšanai un sniegtu sociālo nodrošinājumu. Šiem un citiem pasākumiem jāparedz finansējums nākamā gada valsts budžetā. Galvenais uzstādījums - katram bērnam uzaugt ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē," sacīja Parādnieks.
Labklājības ministrijas (LM) Ģimenes politikas departamenta direktore Līga Āboliņa deputātiem stāstīja, ka pagājušajā gadā apstiprinātā koncepcija paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt pabalstu bērna uzturam gan audžuģimenē, gan arī aizbildnībā, līdz tas sasniegs divkāršu valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Tāpat paredzēts pārskatīt atlīdzības apmēru par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, sākt specializēto audžuģimeņu veidošanu, kā arī no nākamā gada nodrošināt psiholoģisko palīdzību audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, ka arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
LM aprēķini liecina, ka nākamajā gadā plānoto pasākumu īstenošanai būs nepieciešami 4,8 miljoni eiro, 2018.gadā - 5,3 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 10,8 miljoni eiro.
Pārrunājot plānoto pāreju no bērnu ārpusģimenes institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītu aprūpi, to maksimāli pietuvinot ģimeniskai videi, Āboliņa informēja, ka šai iecerei līdz 2020.gadam paredzēts finansējums no Eiropas Savienības fondiem kopumā 93 miljonu eiro apmērā. Projektā plānots ievērojami samazināt bērnu skaitu ilgstošās aprūpes iestādēs, nodrošināt sociālos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, pārveidot bērnu sociālās aprūpes centrus, kā arī pievērsties sociālo dienestu darbinieku profesionalitātes paaugstināšanai.
Šodienas sēdē savu vērtējumu par situāciju bērnunamos un citās institūcijās sniedza Tiesībsarga biroja pārstāve Zanda Rūsiņa, norādot uz nepilnībām sistēmā kopumā, tostarp uzsverot, ka valsts un pašvaldības tērē lielu naudu bērnunamiem un internātskolām tā vietā, lai to izmantotu ģimeniskas vides radīšanai bērniem, kuri palikuši bez savas ģimenes.
Savukārt kādas audžuģimenes tēvs Jānis Grantiņš no Talsu puses, daloties savā pieredzē par četru audžubērnu uzņemšanu ģimenē, vērsa uzmanību uz sociālo garantiju trūkumu laikā, kamēr tiek iegūts audžuģimenes statuss, pašvaldības niecīgo atbalstu, kā arī uz sociālā dienesta un bāriņtiesas rīcību, lemjot par bērnu dzīvošanu audžuģimenē.
Kādā no nākamajām Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdēm plānots plašāk runāt par visas ārpusģimenes aprūpes sistēmas sakārtošanas iespējām, tostarp par pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu kompetenču pārskatīšanu un risinājumiem, lai formalitātes saistībā ar bērnu uzņemšanu audžuģimenē varētu nokārtot maksimāli īsā laikā.
