Baltijas valstīm un Polijai šobrīd svarīgākais ir patvēruma meklētāju jautājums, tā pirmdien vienojušies Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītāji. Visas šīs valstis vieno pārliecība, ka nedrīkst pakļauties Eiropas Komisijas diktātam un patvēruma meklētāju izmitināšanai ieviest obligātās kvotas.
«Baltijas valstis un Polija šobrīd nav gatavas atbalstīt risinājumus, kas varētu paredzēt obligātus ieceļotāju pārdales mehānismus ES,» saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Tam piekrita arī Igaunijas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Kalle Pallings, norādot, ka iestāšanās pret obligātajām kvotām ir lielisks pierādījums valstu spējām kooperēties. «Tagad diskusijas par to vairs īsti nenorisinās, jo pastāv brīvprātības princips, par kuru esam vienojušies,» pauda kaimiņzemes pārstāvis.
Taujātas, kā sokas ar patvēruma meklētāju izmitināšanu no Dienvideiropas valstīm, amatpersonas bija izvairīgas. Tā K. Pallings neslēpa, ka viņa pārstāvētā valsts uzņēmusi divdesmit patvēruma meklētāju, taču nevēlējās atgādināt, cik šādu personu Igaunijai jāuzņem kopumā (1064 patvēruma meklētāji).
Politiķis no Igaunijas gan pievērsa uzmanību neapstrīdamam faktam, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm nevajadzētu sacensties ar jau uzņemto patvēruma meklētāju skaitu, bet rūpēties par to, lai katrs uzņemtais bēglis pēc iespējas ātrāk iejustos jaunajā mītnes zemē. Un Igaunijā šis process ritot godam, visi jau mācās igauņu valodu un tuvākajā laikā varēšot uzsākt arī darbu.
«Šī nav sacensība par cipariem, šī ir diskusija par integrāciju, ļaujot šiem cilvēkiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi,» viņš teica, vienlaikus norādot, ka atsevišķas valstis, piemēram, Zviedrija un Somija, bijušas labākā situācijā, jo tām jau iepriekš bijusi pieredze šādu jautājumu risināšanā.
Savukārt Polijas Senāta Eiropas un ārlietu komisijas deputāts Pjotrs Vahs atzina, ka Polija līdz šim saskārusies ar problēmām, uzņemot patvēruma meklētājus, līdz ar to uzņemto cilvēku skaits pašlaik ir mazāks, nekā plānots - neviens. Taču pie šīs problēmas tiek strādāts, meklējot risinājumus.
Tiesa, Polijā savu patvērumu meklētāju programmu esot izveidojusi Katoļu baznīca, kas uz Poliju nogādājusi jau 200 Sīrijas kristiešu. Taču no šīs programmas gūt kādas vērtīgas mācības islāmam sekojošu patvēruma meklētāju uzņemšanai un integrēšanai nevar gūt.
Arī Lietuvas parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Kirkils Gedimins atzina, ka dienvidu kaimiņiem ar patvēruma meklētāju uzņemšanu nevedoties, kā plānots. Viens no iemesliem - katrai dalībvalstij ir sava politiskā dienaskārtība, taču arī Lietuva strādājot pie tā, lai izveidotu efektīvu integrācijas programmu, un no savām saistībām atteikties negrasoties.
Sanāksmē parlamentārieši kopā ar augsta līmeņa ekspertiem diskutēja par migrācijas jautājumiem un situācijas Ukrainā aktualitātēm, kā arī par stratēģisko komunikāciju attiecībā pret Krievijas izvērsto informācijas karu un jūnijā gaidāmās ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju konferences (COSAC) plenārsēdes darba kārtību.
Sanāksmē piedalījās arī Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.
