Ar Latvijas politiskajā klimatā neierasti karstām ovācijām un sajūsmas svilpieniem valstī nodibināta jauna partija – odiozā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa iniciētā Kam pieder valsts?. Neierasta bija arī jaundzimušās organizācijas valdes ievēlēšana.
Uz savlaicīgi izsludināto partijas Kam pieder valsts? (KPV) dibināšanu 3. maijā bija ieradušies krietni vairāk dibinātāju, nekā to pieprasa likums. No tuvienes un tālienes - arī Īrijas un Apvienotās Karalistes - bija ieradušies 385 partijas dibinātāji jeb par 185 vairāk nekā likuma noteiktais minimālais dibinātāju skaits.
Skabarga cita acī?
A. Kaimiņš, kas savas politiskās karjeras sākumā piesaistīja uzmanību ar personas dzīves privātumu ignorējošu video materiālu publicēšanu iz Saeimas ikdienas, bija parūpējies, lai viņa partijas dibināšanas pasākumā nekas tāds nenotiku. Katram dibināšanas kongresa apmeklētājam bija jāparaksta noteikumi, kuri cita starpā nosaka: «Privātumu apdraudošas [..] kā arī uz šādām darbībām aicinošas publiskās diskusijas vai rīcība ir nosodāma, un noteikumu pārkāpējs priekšlaicīgi tiks lūgts pamest dibināšanas kongresa telpas.»
Ne mazāk daiļrunīgi bija arī citi šo noteikumu panti. Tie aizliedza kongresa dibināšanas telpās ienest un lietot alkoholiskos dzērienus vai paģērēja mandātu saņēmušās, bet partijas dibināšanu balsojumā neatbalstījušās personas patriekšanu no pasākuma telpām.
Ar galvu nedomāja
Taču pati interesantākā un A. Kaimiņa politisko izaugsmi apliecinošākā bija procedūra, kādā tika ievēlēta jaundibinātās partijas valde. Deputāts, kas nav kautrējies saukt norises īstajos vārdos un asi kritizējis pašreizējo politisko eliti, kuras iedibinātā politiskā kultūra esot jāmaina, un tieši to viņš apņēmies darīt, nodemonstrēja apskaužamu izpratni par demokrātiju.
Proti, pirms sevi bija pieteikuši uz valdes amatiem kandidējošie A. Kaimiņa domubiedri, topošais jaunās partijas priekšsēdētājs it kā starp citu paziņoja, ka viņš balsojumā, ieskaitot sevi, atbalstīšot tikai deviņus kandidātus.
Taču mājienu klātesošie nebija sapratuši. Demokrātiju baudošo partijas dibinātāju izvēles neapmierināts, A. Kaimiņš neizturēja brīdī, kad valdes locekļa kandidātu Uģi Āvi, kas savu kandidatūru pieteica dzejā, atbalstīja vairāk nekā simt dibinātāju. «Es nevaru ietekmēt balsojumu, bet domājiet ar galvu, man būs jāstrādā ar dzejnieku!» izsaucās Saeimā ievēlētais aktieris A. Kaimiņš.
Taču arī šo mājienu klātesošie nesaprata un, izraugoties pašu dibinātās partijas vadību, turpināja balsot saskaņā ar savu saprašanu. Juzdams, ka demokrātija draud izpurgāt viņa plānus, A. Kaimiņš atkal uzrunāja kongresa dalībniekus un uzsvēra, cik ļoti svarīgi ir, lai komanda spētu sastrādāties, bet viņš, lūk, balsošot par deviņiem kandidātiem. Šis paskaidrojums no Lielās ģildes skatuves bija jau pietiekami skaidrs, lai pēc īsas pauzes dibinātāju vidū izskanētu apmierināti saucieni: «Ā, es sapratu!»
Uz saulaino tāli
Nākamo kandidātu ievēlēšana ritēja kā pa diedziņu. Atlika A. Kaimiņam, atbalstot kādu no kandidātiem, pacelt mandātu, kad to darīja nomācošs dibinātāju vairākums. Pat uz skatuves esošie valdes locekļa amata kandidāti, kuri gan vienlaikus atbalstīja sevi, gan reizēm balsoja pret savu kandidatūru.
Par to, cik ētisks un esošo politisko kultūru mainošs ir šāds process, lai lemj jaundibinātās partijas valde, ētikas komisija, biedri un vēlētāji, taču KPV statūti nosaka, ka organizācijas biedriem ir tiesības piedalīties partijas institūciju un amatpersonu vēlēšanās. Tādas pašas tiesības partijas dibinātājiem un biedriem garantē arī Politisko partiju likums.
Valdes deviņi locekļi, ieskaitot tās priekšsēdētāju A. Kaimiņa personā, tika ievēlēti, un turpmāk vēl nebijušas reformas un jaunu nodokļa maksātāja un valsts attiecību modeli sološo partiju vadīs gan juriste Marita Eisaka, kas politisko veiksmi reiz izmēģinājusi No sirds Latvijai rindās, gan Zatlera Reformu partijā rūdījumu guvušais finansists Matīss Kaļāns, gan filozofs Artis Zakatistovs, kas A. Kaimiņam skolotāja ampluā sekojis kopš viņa pirmajiem soļiem politikā.
