Armands Krauze, kurš lēnām, bet mērķtiecīgi izvirzās Latvijas Zemnieku savienības līderu saraksta priekšplānā, nonācis kutelīgā situācijā. Būdams valsts, kura nenogurst atgādināt, ka tai tuvas eiropeiskās vērtības un saistības, kuras Latvija uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), premjerministra parlamentārais sekretārs, viņš turpina virzīt likumprojektu, kas konfliktē ar Latvijas iestāšanās ES līgumu. Iecere ļoti daudziem gan varētu šķist atbalstāma.
Proti, ne tik tālā 2013. gada nogalē, kad līdz iekļūšanai Saeimā viņu šķīra gandrīz gads, A. Krauze portālā manabalss.lv pieteica likumprojektu, ar kuru viņš vēlējās panākt, lai zemi Latvijā varētu iegādāties tikai tās pilsoņi. Šogad iniciatīva savākusi nepieciešamos desmit tūkstošus parakstu un sākusi virzību Saeimā.
«Vēlos saglabāt Latvijas lauksaimniecības un meža zemi Latvijas Republikas pilsoņu īpašumā un izbeigt tās iztirgošanu ārzemniekiem un starptautiskajiem investīciju fondiem,» toreiz pauda topošais Saeimas deputāts.
Šo ieceri gan apgrūtina fakts, ka saskaņā ar Latvijas parakstīto līgumu par iestāšanos ES kopš 2014. gada 1. maija zemi Latvijā var iegādāties ikvienas ES dalībvalsts pilsonis vai kādā no dalībvalstīm reģistrēta juridiskā persona.
Lai šo kolīziju atrisinātu, A. Krauze par šo jautājumu Saeimas deputātus aicina atbalstīt referenduma organizēšanu, jo Satversme nosaka, ka tikai šādā veidā iespējams veikt būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
Vēlmi nodrošināt zemes iegādāšanos tikai valsts pilsoņiem A. Krauzes pārstāvošās Zaļo un zemnieku savienības politiskie konkurenti saprot, taču viņus izbrīna tas, ka, būdams premjera, kurš nosaka valdības politikas virzienus, labā roka, viņš necenšas distancēties no šīs iniciatīvas. Gluži pretēji, viņš to ne tikai prezentējis Saeimas prezidijam, bet iepazīstinās ar savu gandrīz trīs gadus veco iniciatīvu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju.
Pastāv uzskats, ka, rādot saikni ar likumprojektu, kas ir pret vienu no fundamentālajām ES tiesībām, A. Krauze, situācijā, kad deguna priekšā ir Apvienotās Karalistes referendums par izstāšanos no ES, varētu radīt nevajadzīgus ārpolitiskos sarežģījumus.
Tomēr pats politiķis pretrunu starp savu amatu un joprojām atbalstīto iniciatīvu nesaskata un ir pārliecināts, ka iespējamās problēmas ārpolitikā izdomājuši Vienotības pārstāvji. «Nekādu konfliktu nav, arī juridiski viss ir korekti, tādēļ nekādas problēmas nesaskatu. Turklāt man vienalga jāiepazīstina ar šo iniciatīvu komisija, jo esmu vienīgais tās iesniedzējs,» saka A. Krauze, kuram jābūt atbildīgam to 10 000 pilsoņu priekšā, kas šo iniciatīvu parakstīja.
Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis skaidro, ka šī iniciatīva ir iesniegta 2013. gadā, bet Latvija nav ieinteresēta nonākt pie diskusijas par līguma maiņu ar Eiropas Savienību. Esot jāmeklē citi veidi, kā varētu atbalstīt Latvijas zemniekus un zemes īpašniekus, netieši norādot, ka iniciatīvu noslāpēs.
