Krievijas plāns paplašināt gāzes vadu, kas to savieno ar Vāciju, ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) interesēm un tā īstenošana var vēl vairāk destabilizēt situāciju Ukrainā, Eiropas Komisijai (EK) adresētā vēstulē norādījušas desmit bloka dalībvalstis.
Vēstuli parakstījusi Bulgārija, Čehija, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Slovākija. Tajā uzsvērts, ka tā dēvētais projekts "Nord Stream 2" jāizvērtē ļoti rūpīgi, un aicināts uz "iekļaujošu diskusiju" nākamā mēneša ES samitā.
"Eiropas Komisijas pozīcija projekta "Nord Stream 2" jautājumā katrā ziņā ietekmēs arī to, kā ES kopējo ārējo un drošības politiku uztver tās galvenie sabiedrotie un tradicionālie partneri," rakstīts vēstulē.
Dalībvalstu sūtītajā vēstulē norādīts, ka projekts "Nord Stream 2", kas gāzi nogādātu Vācijā, apejot Ukrainu, varētu radīt nopietnas sekas gan Kijevai, gan citām ES valstīm.
"Piegādes ceļa saglabāšana caur Ukrainu ir ES kā veseluma stratēģiskajās interesēs ne tikai enerģētiskās drošības perspektīvā, bet arī lai veicinātu stabilitāti Austrumeiropas reģionā," norādīts vēstulē.
EK jau pavēstījusi, ka rūpīgi pārbaudīs projekta atbilstību ES tiesību normām. Komisija atzīmējusi, ka tās prioritāte ir dažādot gāzes piegādātājus, vienlaikus saglabājot Ukrainu kā piegādes tranzīta valsti.
"Ukraina ir drošs tranzīta maršruts. Gāzei vajadzētu turpināt plūst cauri Ukrainai," ceturtdien žurnālistiem teica klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete, piebilstot, ka EK pārmērīgi nesatraucas par neseno gāzes piegāžu pārtraukšanu Ukrainai, jo rezervju ir pietiekami.
Kā ziņots, Krievijas gāzes gigants "Gazprom" trešdien paziņoja, ka apturējis gāzes piegādes Ukrainai, jo Kijeva nav veikusi priekšapmaksu par gāzes piegādēm.
"Gazprom" un tā Eiropas partneri parakstījuši akcionāru vienošanos par vēl viena gāzesvada būvniecību pa Baltijas jūras gultni no Krievijas līdz Vācijai.
Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no ES enerģijas vajadzībām, taču apmēram puse no gāzes, ko ES importē no "Gazprom", tiek transportēta caur Ukrainu, ar kuru Maskavai šobrīd ir konflikts. Tāpēc Krievija vēlas atrast jaunas iespējas, lai piegādātu gāzi Eiropai, apejot Ukrainu.
"Gazprom", Vācijas E.ON un "BASF/Wintershall", Austrijas "OMV", Francijas "Engie", kā arī Nīderlandes un Lielbritānijas "Royal Dutch Shell" izveidojuši jaunu konsorciju šim projektam. Konsorcijs, kuru vada "Gazprom", lēš, ka šis projekts izmaksās līdz 9,9 miljardiem eiro vai pat mazāk, pateicoties izmaksu ietaupījumam.
Jaunā cauruļvada plānotā jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Paredzēts, ka tas darbību varētu sākt līdz 2019.gada beigām.
