Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V) šodien ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli pārrunājusi Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu stiprināšanas nepieciešamību.
Deputāte sarunā ar aģentūru LETA apliecināja, ka pirms Merkeles uzrunas EP deputātiem viņai izdevies tikties ar Vācijas kancleri. "Tā kā runāju vāciski, izdevās pāris minūšu laikā pārrunāt Latvijas īpašo situāciju bēgļu jautājumā. Tāpat pārrunājām, ka jāpievērš uzmanība ES ārējo robežu stiprināšanai, kas nav tikai robežojošo valstu uzdevums. Tam vajadzētu kļūt par kopējo uzdevumu, meklējot risinājumu," sacīja Vaidere, kura septembra beigās nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žanam Klodam Junkeram un Merkelei.
Viņa arī informēja, ka Merkele uzrunas laikā norādījusi, ka nepieciešams palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri bēg no kara šausmām. Savukārt tos, kuri dodas uz ES labākas dzīves meklējumos, nepieciešams sūtīt atpakaļ.
Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka vēstulē amatpersonām Vaidere paudusi bažas, ka EK publicētajā priekšlikumā Latvijai paredzēts uzņemt trīs reizes vairāk bēgļu, nekā tika lemts sākotnēji.
Vaidere arī norādījusi, ka okupācijas gados Latvijā ieplūda aptuveni viens miljons nelegālo imigrantu, un šobrīd valstī joprojām dzīvo vairāk nekā 260 000 nepilsoņu, kuri nav integrējušies un nevēlas atzīt Latvijas valsti, kaut arī valsts piedāvā un mudina iegūt pilsonību. Tāpat viņa norādījusi, ka vidēji 15% Latvijas iedzīvotāju nav ES pilsonības, kas ir vairāk nekā jebkurā citā ES dalībvalstī.
Kā būtisku faktu deputāte min to, ka kopš 2014.gada Latvijā izsniegtas gandrīz 2000 uzturēšanās atļaujas Ukrainas pilsoņiem. Viņa uzsvērusi, ka liela daļa no šiem cilvēkiem bēguši no karadarbības šajā valstī, piebilstot, ka ļoti būtiska šobrīd ir papildu līdzekļu piešķiršana ES ārējās robežu stiprināšanai, lai ierobežotu nelegālo migrantu plūsmu.
"Tieši laba ārējās robežas pārvaldība ir pamatā tam, lai nelegālo migrāciju spētu pārvērst legālā un kontrolētā, jo skaidrs, ka Eiropa nespēs uzņemt visus ekonomiskos migrantus," uzsvērusi deputāte, norādot, ka ārējo robežu aizsardzībai jābūt ne tikai robežojošo valstu, bet visas ES atbildībai.
