Saeima ceturtdien ar konstitucionālajam vairākumam piedienīgām 86 balsīm iekļāva maksātnespējas administratorus valsts amatpersonu sarakstā.
Saeimas lēmums aizskar juristu intereses, tāpēc tā pieņemšana nebūt nav tik gluda, kā varētu šķist pēc vakardienas balsojuma. Līdzīgs lēmums pirmo reizi tika pieņemts pirms gada, bet vēlāk Saeima atlika tā spēkā stāšanās termiņu. Arī vakardienas balsojums neparedz likuma spēkā stāšanos tūlīt, bet nākamā gada 1. janvārī. Tas ir pietiekami tālu uz priekšu, lai Satversmes tiesa paspētu izskatīt jau ierosinātās lietas par likuma neatbilstību Satversmei. Līdz ar to politiķi ir parādījuši savu labo gribu, bet īstenībā atstājuši juristu lietas izšķiršanu pašiem juristiem.
Pēdējā gada laikā par maksātnespējas administratora statusa valstiskošanu ir bijušas pietiekami plašas un skaļas diskusijas. To rezultāti pārliecina, ka jaunā likuma norma patiešām neatbilst visam līdz šim veidotajam Latvijas likumu kopumam. Nu jau netrūkst arī tādu balsu, ka šis likumu kopums ir faktiski bankrotējis tieši tāpat kā visa valsts. Nav iespējams, ka tieši tā uzskata arī Saeimas vairākums un ka tāpēc tieši vakar tika uzsākta visaptveroša tiesiskuma revolūcija Latvijā. Piemēram, ka advokātiem drīzumā uzdos nodrukāt avīzēs visu savu klientu un honorāru sarakstus. Neatkarīgās vakardienas, 10. septembra, publikācijā Advokāti brīdina Saeimu izklāstīts Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzskats, ka šāda likuma izpildei tuvas sekas radīs valsts amatpersonas statusa noteikšana tiem 158 advokātiem, kuri vienlaikus ir arī maksātnespējas administratori. Tomēr Saeima varētu celt savu popularitāti ar šādu likumu, un pilsoņu vairākums to noteikti apstiprinātu, ja jautājums tiktu izšķirts referendumā. Tikai pēc tam izrādītos, ka Latvija ar šādu likumu kļuvusi par kaut ko līdzīgu Ziemeļkorejai.
Saeimas balsojumam ir saskatāmi vairāki, bet daudz sīkāki cēloņi. Pirmkārt, bezatbildība, jo ir jau iedarbināts mehānisms, kas balsojuma sekas varētu likvidēt. Otrkārt, populisms nelielās devās, jo lēmums izskatās pēc kārtības ieviešanas valstī. Treškārt, kas varētu būt pats svarīgākais, notiek juristu grupējumu cīņa par iztikas līdzekļiem. Juristu Latvijā ir daudz par daudz un viņu ienākumi dalās ļoti nevienlīdzīgi. Ir, lūk, pēc gadiem un stāža veco juristu mazākums, kas savāc lielāko daļu no visu juridisko pakalpojumu apmaksas summas, un ir juristi – bezdarbnieki. Advokātu un maksātnespējas administratoru darba apvienošana sniedz ļoti uzskatāmu piemēru, kā vieniem tiek praktiski viss un citiem – gandrīz nekas. Ir atradušies politiķi, kas organizē līdzekļu pārdali, ieviešot tādu likumu, ar kādu advokāti tiek īstenībā atstādināti no administratoru darba. Ja ceturtdien pieņemtais likums patiešām stāsies spēkā, valdošo politisko spēku vadītāji varēs dot darbu un iztikas līdzekļus vairākiem simtiem radnieciski un partijiski saistītu cilvēku.
