Uzklausot savus pārstāvjus, kas piedalījās koalīcijas politisko spēku veidotajā budžeta izstrādātāju darba grupā, Nacionālā apvienība, pirms formulēt un izvirzīt savas prasības nākamā gada budžetā, nolēmusi aicināt uz tikšanos premjerministri Laimdotu Straujumu un, iespējams, arī finanšu ministru Jāni Reiru.
Iznākot no Nacionālās apvienības frakcijas sēdes, partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš apliecināja, ka apvienība tradicionāli centīsies panākt lielāku valsts atbalstu demogrāfisko jautājumu risināšanai. Līdz šim no premjerministres esot saņemti vairāki neskaidri solījumi, kuri pagaidām diemžēl neesot realizējušies nākamā gada budžeta projektā.
Apvienībai, piemēram, solīts, ka ģimenes, kuru atvasēm nepietiek vietas pašvaldības teritorijā esošajos bērnudārzos, pašvaldības līdzfinansējumu varēs saņemt arī tad, ja bērnudārzs tiks atrasts kaimiņu pašvaldībā.
Līdzīga situācija esot arī ar apvienības ieceri panākt, lai daudzbērnu ģimenes pasažieru vilcienu pakalpojumus varētu izmantot bez maksas. Nacionālā apvienība esot piedāvājusi dažās pozīcijās paaugstināt akcīzes nodokļa likmi un iegūto naudu novirzīt šim mērķim. Taču arī šis priekšlikums ticis apiets bez konkrētas atbildes sniegšanas.
G. Bērziņa vadītais politiskais spēks arī neesot atmetis cerības panākt, ka personas ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums ir tieši saistīts ar apgādībā esošo bērnu skaitu.
Partijas līdzpriekšsēdētājs nespēja atbildēt, kad iecerētā tikšanās ar Ministru prezidenti notiks, taču, ņemot vērā, ka valdība jau 30. septembrī budžeta projektu grib nodot izskatīšanai Saeimai, laika nav daudz.
Ar nākamā gada budžeta projektu trešdien iepazinās arī Vienotības frakcija, kurā diskusijas raisījuši jautājumi par solidaritātes nodokli, kas skars tikai 4700 Latvijas iedzīvotāju, kuri algā saņem vairāk nekā 4000 eiro, un diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana.
Proti, no nākamā gada plānots ieviest diferencēto neapliekamā minimuma likmi, kas lielāko algu saņēmējiem būs mazāka, bet mazāko – augstāka. Vēl nākamgad visiem iedzīvotājiem neapliekamais minimums būs 85 eiro, un, ja zemo algu saņēmēji vēlēsies atgūt savu minimumu pilnā apmērā, viņiem gada beigās būs jāiesniedz nodokļu deklarācijas. Savukārt atmaksa gaidāma vien 2017. gadā. Vienotības deputāti uzskata – lai padarītu šo pārejas posmu skaidrāk saprotamu, būs nepieciešama informatīvā kampaņa.
Vienotību pārstāvošais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs arī atklāja, ka frakcija ir kategoriski pret Nacionālās apvienības ieceri par bezmaksas vilciena pakalpojumiem daudzbērnu ģimenēm. Ja ideja par transporta bezmaksas izmantošanu vēl būtu pieņemama, tad tās koncepts Nacionālās apvienības izpildījumā esot gandrīz vai uzreiz uz Satversmes tiesu nesams.
«Esam kategoriski pret nostādīt Latvijas bērnus nevienlīdzīgā situācijā atkarībā no tā, iet vai neiet dzelzceļa stiga gar viņu mājām. Ar ko Talsu bērni būtu sliktāki par Tukuma bērniem. Tā uzreiz kļūtu par Satversmes tiesas lietu,» saka politiķis.
Zaļo un zemnieku savienība par budžeta lietām vismaz pagaidām nesatraucas. Tās frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ir apliecinājis, ka savienība necentīsies taisīt revolūciju valdības apstiprinātajā budžeta projektā, bet frakcija pie budžeta apspriešanas šonedēļ vēl neķersies.
