Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Politika

Āboltiņa meklēs mantinieku

© F64

Lai piebremzētu pašreizējo koalīcijas partneru reitingu atraušanos, Vienotība apņēmusies enerģiskāk realizēt savu politiku, nevis pakļauties Zaļo un zemnieku savienības vai Nacionālās apvienības uzspiestajiem kompromisiem. Izņēmums nebūšot arī cīņa par budžeta līdzekļiem. Savukārt partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ir gatava nodot savu amatu jaunam līderim. Nākamgad.

Vienotības līderiem jau ilgāku laiku jānoskatās, kā pašreizējo sabiedroto reitingi lēnām apsteidz kādreiz stabili otro populārāko partiju. Latvijas faktu augustā veiktā aptauja rāda, ka valdību stūrējošā partija nu jau pametusi reitinga populārāko trijnieku, kurā pirmo vietu nemainīgi ieņem Saskaņa.

Kaut arī šīs partijas atbalstītāju skaits, salīdzinot ar jūliju, sarucis par 2,3 procentpunktiem, otra populārākā partija augustā ir Zaļo un zemnieku savienība, kuru vēlēšanās augustā atbalstītu 13,6% vēlētāju. Divarpus procentpunktu pieaugumu, izmantojot patvēruma meklētāju jautājumu, ieguvusi Nacionālā apvienība, kura ar 10% vēlētāju atbalstu ierindojas popularitātes reitinga trešajā vietā.

Nomināli Vienotības reitings augustā pieaudzis par 0,1 procentpunktu – no 7,9 līdz 8% atbalstītāju, taču pieaugums ir tik niecīgs, ka bez pūlēm ir ietilpināms statistiskās kļūdas rāmjos, tāpēc var uzskatīt, ka atbalsts šai partijai nav mainījies vai ir pat sarucis. Un šī tendence ir vērojama jau kopš aizvadītajām Saeimas vēlēšanām.

Neraugoties uz tendencēm, izmest Vienotību no lielās politikas vienādojuma vēl nesteidz partijas valdes loceklis Kārlis Šadurskis, kas atgādina, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir pietiekami daudz laika. Un šajā laikā politiskais spēks nolēmis izmantot koalīcijas lielākās partijas tiesības – diktēt Ministru kabinetam savu dienaskārtību, nevis, par katru cenu cenšoties saglabāt koalīciju, pakļauties partneru uzspiestajiem kompromisiem.

«Lai paturētu koalīciju, kur partneriem dažādas intereses, esam pārāk daudz pieņēmuši partneru dienas kārtību, centušies saprāta gultnē ievirzīt vienu vai otru aktivitāti. Neesam spējuši uzlikt savu dienas kārtību. Tas protams Vienotības atbalstītājos rada vilšanās sajūtu,» atzīst politiķis. Turpmāk partija mainīšot uzvedību un nebīšoties arī no domstarpībām budžeta veidošanas laikā. «Mums jāuztaisa atbildīgs budžets. Saglabāt valdību par katru cenu, ar utopisku, nereālu budžetu nav mūsu mērķis,» saka K. Šadurskis.

Viņš nenoliedz, ka sabiedrības viedokli ietekmējuši arī citi faktori, piemēram, vēlētāji noguruši no sešarpus gadu pie varas esošās partijas, skandāls par balsu pirkšanu ap Dzintaru Zaķi un «citi mazi notikumiņi» (lasīt, piemēram, S. Āboltiņas uzvedība pensionāru piketā pie Saeimas). Mācība esot gūta arī no šiem «mazajiem notikumiņiem», taču to gravitācijas spēks neesot tik liels, lai partija vēlētos veikt sevī ievērojamas izmaiņas. Turklāt politiķis prognozē, ka nacionāļi nespēs ilgi veiksmīgi izmantot populistiskos saukļus par bēgļu uzņemšanu.

Savukārt S. Āboltiņa teic, ka ļoti labi apzinoties – viņu viedokļu polarizēšanai un partijas reitingu graušanai apzināti vai neapzināti izmanto ne tikai politiskie konkurenti no citām partijām, bet arī savējie. Tā rezultātā iekšējie konflikti tikai augot, neatstājot vietu konstruktīvam darbam pie vienotas partijas programmas. To partijas valde iecerējusi labot.

Savukārt apzinoties savu personīgo atbildību par partijas nākotni, Vienotības līdere līdz nākamajam partijas kongresam iecerējusi atrast un izaudzināt nākamo politiskā spēka vadītāju.

«Līdz tam esmu atbildīga par to, lai organizācija būtu rīcībspējīga, ar komandu, kas spēj strādāt. To es redzu kā savu galveno uzdevumu,» saka S. Āboltiņa.