Koalīcijai atlikušas desmit dienas, lai izplānotu stratēģiski pareizāko rīcību Valsts prezidenta ievēlēšanai. Politiskajai cīņai pieteikti četri kandidāti, no kuriem diviem ir ārkārtīgi maz izredžu ieņemt valsts augstāko amatu, bet par atlikušo pāri koalīcija strīdēsies pat vēlēšanu dienā.
Pagaidām gan nav skaidrs, vai partijas tiešām grib ievēlēt Valsts prezidentu jau pirmajās vēlēšanās, vai arī tās paredzētas spēka un shēmošanas iemaņu demonstrēšanai, lai īsto kandidātu, izmantojot pieaudzēto politisko ietekmi, izvirzītu otrajām vēlēšanām. Paši kandidāti un to izvirzītāji, ievērojot nerakstītos noteikumus un partijisko cieņu, gan visiem skaidro vienu un to pašu – izredzes tapt ievēlētam esot ievērojamas.
Ar harismu nepietiek
Tomēr. Lai kā arī viņam pašam to negribētos atzīt, vismazākās izredzes iegūt Valsts prezidenta amatu ir Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kandidātam Mārtiņam Bondaram. Viņš bija pirmais, kuru oficiāli nosauca kā prezidenta amata kandidātu, viņš pirmais paziņoja, ka apmeklēs visas Saeimas frakcijas, lai iepazīstinātu ar savu redzējumu to deputātus, regulāri viesojas novados, lai tiktos ar vēlētājiem, un guvis lielāko atbalstu – 4923 balsis – tautai tīkamākā prezidenta meklējumiem radītajā interneta vietnē mansprezidents.lv. Nenoliedzami, viņš apguvis runas mākslu un valodas, tīkams arī vaigā, bet pat ar to visu astoņus mandātus turošās LRA frakcijas pārstāvim nepietiek.
Par to, ka M. Bondaru varētu atbalstīt citu frakciju politiķi, runā tikai pašā LRA. Neatkarīgajai tā arī neizdevās atrast kaut vienu citas frakcijas deputātu, kas pusčukstus atzītos, ka atbalstīs tieši M. Bondaru. Izdzirdam pieminot mansprezidents.lv uzrādīto atbalstu, politiķi atgādina, ka vietnē kopumā nobalsojuši tikai 13 tūkstoši cilvēku, turklāt viņiem nav nekādas saiknes ar reālajiem notikumiem politiskajā arēnā. Valsts pamatlikums nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima, un tajā, kaut arī ne īpaši draudzīgi, pašlaik saimnieko Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība, kuras apņēmušās nepieļaut opozīcijas nozīmes pieaugšanu Valsts prezidenta ievēlēšanas procesā, kur nu ļauties ievēlēt opozīcijas kandidātu.
Nepareizā partija
Saskaņas izvirzītajam kandidātam Sergejam Dolgopolovam matemātiski ir gana lielas izredzes noturēties prezidenta pirmo vēlēšanu maratonā līdz pat trešajai kārtai. Pēc pirmās, kad prezidents, visticamāk, vēl nebūs ievēlēts, deputāti atkārtoti balsos par visiem četriem kandidātiem, un šajā kārtā var prognozēt, ka M. Bondars saņems vismazāko atbalstu, kā pirmo pirms strīpas atstājot S. Dolgopolovu, kurš pārstāv skaitliski lielāko Saeimas frakciju – 24 mandāti.
Lai S. Dolgopolovs pārdzīvotu trešo kārtu, par viņu jānobalso No sirds Latvijai frakcijas septiņiem deputātiem un bez sava prezidenta palikušajiem astoņiem LRA politiķiem, kā arī 12 koalīcijas pārstāvjiem, bet tam nenotikt. Nenotikt, jo S. Dolgopolovam, par spīti visām savām labajām īpašībām, piemīt vismaz viena ļoti, ļoti slikta īpašība. Proti, viņš pārstāv partiju, kurai ir sadarbības līgums ne tikai ar Ķīnas komunistisko partiju, bet arī ar Vienoto Krieviju, zem kuras karoga milzīgā kaimiņvalsts anektēja/okupēja Krimu. Turklāt viņš ir arī vecākais kandidāts – 73 gadi, kas vedina uz domām par ārpuskārtas prezidenta vēlēšanām.
Tiesa, ZZS regulāri un Vienotība aizvien biežāk saņem pārmetumus, ka abas raida signālus par iespējamo koalīciju ar Saskaņu, bet pat pašas Saskaņas pārstāvjiem ir skaidrs, ka S. Dolgopolovs par Valsts prezidentu nekļūs, lai cik divdomīga reizēm varētu šķist abu koalīcijas partiju uzvedība.
Haoss koalīcijā
Sīvākā propagandas cīņa šobrīd risinās starp abiem koalīcijas kandidātiem – ZZS izraudzīto un Vienotības vārdos atbalstīto aizsardzības ministru Raimondu Vējoni un Nacionālās apvienības (NA) koalīcijai uzspiesto Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu.
Ja trijotne spētu vienoties par vienu kandidātu un tās pārstāvji, slēpjoties aiz aizklātā balsojuma sniegtajām priekšrocībām, doto vārdu nelauztu, valsts pie jauna prezidenta tiktu jau pirmo vēlēšanu pirmajā kārtā. Koalīcijai ir 61 mandāts jeb tieši par desmit vairāk nekā nepieciešams, lai prezidentu ievēlētu.
Taču brīnumi nenotiek un pat ZZS, kas demokrātijas vārdā uzstāj uz aizklātā balsojuma saglabāšanu, rindās manāmas pazīmes, kas vedina domāt – R. Vējonis neiegūs visas 21 ZZS deputāta balsis.
Šādu scenāriju apliecina arī tas, ka, tiekoties ar citiem prezidenta kandidātiem, ZZS apjautājas, vai tie ar savām frakcijām, gadījumā, ja netiks ievēlēti, otrajās vēlēšanās varētu atbalstīt kādu citu. Bet šis kāds cits ir jau vairākkārt prezidenta vēlēšanu kontekstā piesauktais Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Vispār nemēģinot izvirzīt savu kandidātu, Vienotība vienlaikus demoralizējusi savus deputātus. Ja sākotnēji R. Vējonim solīts pilnīgs bezierunu atbalsts, tad tagad izlemts, ka Vienotībai būs brīvais balsojums, un daži Vienotības liberālā spārna deputāti atklāti jau pauduši atbalstu E. Levitam.
Vienotības līdere Solvita Āboltiņa joprojām gan uzsver, ka lielākā daļa viņas vadītās frakcijas deputātu turēs vārdu un atbalstīs tieši R. Vējoni. Taču ticamību viņas teiktajam iedragā atšķirīgā informācija par aizvadītajā sestdienā notikušās partijas domes sēdi.
Pati S. Āboltiņa arī pēc tās uzsvēra, ka vairākums Vienotības atbalstīs R. Vējoni, bet Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kas savulaik uzskatīts par Vienotības kandidātu prezidenta amatam, sociālajā tīklā Twitter rakstīja, ka «domē asas diskusijas par prezidenta kandidātiem, diezgan liels atbalsts Levitam».
Visprognozējamākā starp koalīcijas biedriem varētu būt NA, kas savas 17 balsis pilnībā nodos E. Levita atbalstam, taču ar to nepietiek, ja pat pieļauj, ka par E. Levitu nobalsos visi 24 Vienotības deputāti un LRA Ringolds Balodis, kas savas simpātijas pret šo kandidātu atklāja, vēl pirms viņa frakcija vārdos solījās neatbalstīt nevienu no kandidātiem.
Koalīcijā valda haoss, un ļoti ticama ir versija, ka pirmajās vēlēšanās valsts pie jauna prezidenta nebūs tikusi un īstais tiks ievēlēts otrajās vēlēšanās kaut kad no 13. līdz 18. jūnijam. Politikā savulaik ietekmīgi ļaudis uzskata, ka pagaidām ēnā turētais Valsts prezidents ir Māris Riekstiņš vai ZZS otrs kandidāts Liepājas mērs Uldis Sesks.
