Tuvojoties dienai, kad Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī Vienotībai, pildot savus solījumus, būs jāatklāj savi īstenie Valsts prezidenta amata kandidāti, politiskās intrigas ugunskuram ogles piemet arī Saskaņa.
Tās biedrs paziņojis, ka partija izraudzījusies savu kandidātu, taču ar to Saeimu iepazīstinās tikai tad, ja opozīcijā esošajam politiskajam spēkam nepatiks koalīcijas izvirzītais kandidāts. Frakcijas hierarhijā augstāk stāvošas personas šos apgalvojumus nesteidz apstiprināt.
To, ka Saskaņai jau ir noskatīts savs Valsts prezidenta amata kandidāts, kuru nepieciešams tikai apstiprināt valdes sēdē, paziņoja Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs.
«Pagaidīsim pirmdienu, jo tad valdošā koalīcija izvirzīs savu pretendentu. Ja kandidāts neatbildīs mūsu kritērijiem, tad lemsim par sava kandidāta virzīšanu, jo mums tāds ir, sabiedrībai plaši zināms un partijas biedrs [..] Es negribētu steigties notikumiem pa priekšu, 13. maijā mums būs valdes sēde, kad arī lemsim, bet ir fakts, ka mūsu vēlme ir piedalīties procesā un prezidentu ievēlēt ar mūsu partijas balsu atbalstu,» saka A. Klementjevs.
Citi avoti vedina domāt, ka vismaz pagaidām opozicionāri nesteigsies izvirzīt savu kandidatūru un, iespējams, to nedarīs vispār.
To apliecina arī Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. «Līdz nākamās nedēļas beigām pieņemsim lēmumu par sava kandidāta izvirzīšanu šim augstajam amatam. Izlemsim – virzīt vai nevirzīt un, ja virzīt, tad kuru,» saka V. Agešins, piebilstot, ka šādi precizē sava partijas biedra teikto.
Šobrīd pavisam skaidri ir trīs prezidenta amata kandidāti – Latvijas Reģionu apvienības, kura izvirzījusi savu līderi Mārtiņu Bondaru, un No sirds Latvijai, kura savu uzticību dāvājusi bijušajam Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim, kā arī Nacionālās apvienības Egils Levits.
Līdz ar Saskaņu paslēpes joprojām spēlē Zaļo un zemnieku savienība un Vienotība. Koalīcijas flagmaņi gan apsolījuši, ka ne vēlāk kā 11. maijā nosauks savus kandidātus, un pagaidām izskatās, ka Vienotība patiešām izvirzīs Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku. Galējo lēmumu Vienotība pieņemšot 11. maijā, kad notiks partijas valdes un Saeimas frakcijas kopīgā sēde.
Savukārt ZZS veidojošie zaļie un zemnieki mēģinās savā starpā vienoties par vienu no saviem kandidātiem – aizsardzības ministru Raimondu Vējoni un Liepājas pilsētas mēru Uldi Sesku.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pauž viedokli, ka R. Vējoņa kandidatūras apstiprināšana frakcijā un ZZS valdē esot pat ļoti iespējama. Tiesa, neoficiāla informācija vedina domāt, ka ministram nemaz tik labi neklāsies pat savas savienības ietvaros. Arī Vienotība un Nacionālā apvienība pagaidām nesteidzas paust atbalstu šim kandidātam.
«Pirmkārt, viņam ir jābūt Latvijas nācijas līderim – tādam, kurš vai nu šobrīd ir, vai nākotnē pārliecinoši varētu būt prezidents, kuru atbalsta pirmām kārtām visu etnisko kopienu vairākums. [..] Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, īpaši svarīgi, lai būtu krievu kopienas atbalsts,» savu viedokli pauž Aivars Lembergs. Kurš no savienības kandidātiem vislabāk atbilst šiem kritērijiem, arī ZZS lems 11. maijā.
