9. maijs šogad noteikti būs ar lielāku rezonansi nekā iepriekšējos gadus – ne tikai Uzvaras svētku apaļās gadadienas, bet arī Ukrainas notikumu dēļ. Krievijas puse cenšas panākt, lai pasākumi notiktu arī ārpus tās teritorijas – visur, kur mīt lielāka krievu kopiena, – tā situāciju raksturo Latvijas drošības struktūras.
Šis gads iezīmējas ar to, ka 9. maija svinības vēlas rīkot paplašināti ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, lai radītu iespaidu, ka Uzvaras diena tiek aktīvi atzīmēta visā valstī. Kā apliecinājums tam – šo pasākumu rīkotāji vēršas pie pašvaldībām, lai runātu par telpu un arī āra teritoriju izmantošanu, Saeimas Pieprasījumu komisijā, kur skatīti drošības jautājumi sakarā ar 9. maiju, skaidroja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze PētersoneGodmane. Viņa ir pārliecināta, ka šī diena paies bez incidentiem.
«Tā būs sestdiena, kad vairākums latviešu būs devušies laukā pie dabas vai rušināsies savos dārziņos,» teica IeM valsts sekretāre, piebilstot – lai gan pašlaik nav ziņu par lieliem apdraudējumiem, tomēr drošības iestādes monitorē situāciju. Protams, pa kādam asākam momentam varot būt, līdzīgi kā tas notiek 16. marta vai Eiropraida gadījumos, taču ne masveidā. Kā liecinot pēdējo gadu pieredze – Uzvaras dienā tiek fiksēts neliels skaits pārkāpumu, maz esot arī sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu. Tas pats attiecoties uz padomju simbolikas izmantošanu – kopš likuma normas to aizliedz lietot, konstatēti tikai atsevišķi pārkāpumi. I. PētersoneGodmane norādīja, ka daļa vietvaru gan esot konsultējušās ar IeM šajā jautājumā. Iespējams, ka labāk esot liegt šādus pasākumus, tomēr tā esot pašvaldību atbildība – atļaut vai neļaut ko rīkot.
Viena no pašvaldībām, kas saskārusies ar šādu problēmu, ir Ogres novada dome. «Saņēmām iesniegumu no Krievijas vēstniecības, kas vēlējās organizēt pašvaldības telpās sarīkojumu. Sākotnēji domājām tam piekrist, taču izrādījās, ka tad tās ir aizņemtas. Domē vienota viedokļa nebija, tāpēc prasījām padomu Valsts policijai, un galu galā nonācām pie lēmuma atteikt lūgumu un ieteicām izmantot kāda privātīpašnieka telpas,» gadījumu skaidroja Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis, atzīstot, ka pasākums noritējis bez ažiotāžas – klusi un mierīgi.
Ēriks Cinkus no Drošības policijas (DP) uzsvēra, ka galvenie šo pasākumu rosinātāji ir Krievijas vēstniecība, kas jau tagad veic dažādus sociāla veida pasākumus: dala piemiņas medaļas un dažām augstskolām arī materiālus par 9. maiju.
Pašlaik Rīgā pieteikti divi lielāki notikumi: gājiens no 1905. gada pieminekļa līdz Uzvaras parkam, kura ietvaros tiek rīkota akcija Nemirstīgo pulks – dalībniekus aicina piedalīties gājienā, nesot sava radinieka, kurš cīnījies padomju armijā, fotogrāfiju. Ir vēl viens pasākums, ko vēlas rīkot aktīvists Kristaps Kašs, stāstot sabiedrībai par patieso šīs dienas nozīmi. Ē. Cinkus pauda pārliecību, ka šīs dienas nozīme tik ātri vis nezudīs, jo tā ir iespēja Krievijai konsolidēt ārzemju tautiešus, tāpēc tā arī nežēlo līdzekļus pasākumu rīkošanai un savas propagandas izplatīšanai.
Savukārt Ārlietu ministrijas pārstāvis Einars Semanis informēja par Latvijas plānotajiem notikumiem šajās dienās, piemēram, 7. maijā paredzētas ekspertu diskusijas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, 8. maijā – piemiņas brīdis Rīgas Brāļu kapos un Salaspils memoriālā, bet 9. maijā rīkos Eiropas dienu.
Deputāts Jānis Ādamsons vērsa uzmanību, ka līdz 1998. gadam ne 16. marts, ne 9. maijs nav īpaši atzīmēts, bet tad valdība lēmusi
16. martu noteikt par atzīmējamu dienu, un kā atbalss sākušās arī plašākas Uzvaras dienas svinības. Tāpat vājais punkts esot «normāla vēstures skaidrojuma» trūkums. Arī mācību materiāli, kas domāti skolām, esot visai vienpusīgi. Tam iebilda deputāts Veiko Spolītis, uzsverot, ka Ārlietu ministrija labi izskaidrojusi atšķirību starp 8. un 9. maiju, tāpēc šādi pārmetumi neesot vietā. Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda pārliecību, ka situāciju kontrolē un nepatīkamu pārsteigumu 9. maijā nebūs.
