Par spīti oficiāli paustajam koalīcijas viedoklim, ka nākamo Valsts prezidentu vajadzētu ievēlēt tikai un vienīgi ar pašu spēkiem, un Nacionālās apvienības īpašajam uzstādījumam, ka šim procesam nevajadzētu pat tuvumā laist opozīcijā esošo Saskaņu, aizvien vairāk pazīmju liecina, ka bez šā politiskā spēka dalības nākamā prezidenta vēlēšanās neiztikt.
Par to vedina domāt arī koalīcijas orķestrī šajā simfonijā pirmo vijoli spēlējošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pagaidām neoficiāli pieminētie potenciālie kandidāti, kuri līdzīgi citiem līdz šim Neatkarīgās slejās pieminētajiem nav ievēlami atbalsta trūkuma dēļ pašu rindās un Saeimā kopumā.
Blefs?
Proti, Latvijas Zemnieku savienība savā valdes sēdē, spriežot par iespējamajiem valsts augstākā amata kandidātiem, piesaukusi zemkopības ministru Jāni Dūklavu, labklājības ministru Uldi Auguli un Jelgavas mēru Andri Rāviņu. Savukārt ZZS otrs flangs – Latvijas Zaļā partija, par kuras nesaskaņām ar zemniekiem mēļo jau krietni sen, prezidenta amatā vēlētos redzēt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Runā, ka arī viņš pats gribētu iesēsties Melngalvju nama svarīgākajā krēslā. Kurš no šiem kandidātiem (ja vispār kāds no tiem) ir cienījamākais, lems ZZS valde, kas koalīcijas vērtēšanai virzīs tikai vienu.
Tomēr ticamāks ir scenārijs, ka ZZS no savu ietekmīgāko biedru un atbalstītāju samta cilindra izvilks pavisam citu koalīcijas vērtēšanai nododamo trusīti. Turklāt tādu, kas viedokļu nesaskaņas gadījumā būtu pieņemams arī Saeimas lielākajai frakcijai – Saskaņai.
Par to, ka ZZS, visticamāk, apzināti noplūdinātie kandidātu vārdi, kas sevišķu pārsteigumu neraisa, jo izskanējuši arī iepriekš, ir tikai dūmu aizsegs koalīcijas iekšējai tirdzniecībai, aiz kuras uzmanīgi tiek taustīta arī Saskaņas pozīcija, ir pārliecināti arī politisko norišu vērotāji – «tā ir tikai sabiedrības un politisko partneru zondēšana».
Reālpolitika dominē
Turklāt par to, ka ZZS prezidenta vēlēšanās varētu rast atsaucīgu partneri Saskaņas personā, runā gan Vienotībā, gan Nacionālajā apvienībā. Tiesa, piesaucot ģeopolitisko situāciju Ukrainas konflikta kontekstā, šiem politiskajiem spēkiem ir izdevīgi nacionāli noskaņoto vēlētāju acīs diskriminēt savu nominālo partneri, šādi cenšoties vājināt tā pozīcijas.
Arī ZZS pārstāvji nenoliedz, ka, sakrītot dažādiem apstākļiem, politiskais spēks varētu meklēt atbalstu savam prezidenta amata kandidātam ārpus koalīcijas, jo Valsts prezidenta amats tiem šobrīd šķiet daudz vērtīgāks un mazāku kaitējumu reputācijai sološs nekā premjerministra. Jo vairāk tādēļ, ka aizvien grūtāk noklusināt runas par to, ka valsts budžets nepildās, kā tas iecerēts, bet līdz ar premjerministra amatu nesadalāmā komplektā nāk arī finanšu ministra portfelis. Tādēļ, pieņemot, ka ZZS nāks klajā ar ne visiem koalīcijas partneriem pieņemamu kandidātu, aizvien lielāka loma gaidāmajā balsojumā ir tieši Saskaņai. Bet Saskaņa klusē.
Klusie ūdeņi bīstamākie?
Saskaņa klusē un tikai atvaira koalīcijas labējāko spēku uzbrukumus. Tai nepieņemams šķita apgalvojums, ka Saskaņa aktīvo prezidentu Andri Bērziņu nākamajam prezidentūras termiņam neatbalstītu, jo tas neatbilstot patiesībai. Politiskā spēka sašutumu izraisīja arī Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces paustais, ka Saskaņai nevajadzētu dot iespēju palīdzēt ievēlēt jauno Valsts prezidentu.
«Neko vairāk par Nacionālās apvienības vājumu un iekšējo tukšumu koalīcijā tas neliecina. Šādi vēršoties pret Latvijas pilsoņiem, kuri atbalstījuši Saskaņas [..] politiku Saeimas vēlēšanās, Mūrniece cenšas [..] izbīdīt savu cilvēku Valsts prezidenta krēslā,» pauž Saskaņas deputāts Andrejs Elksniņš.
Taču šaubas par to, ka Saskaņai ir savs plāns, klīdina tās Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča teiktais, ka pārāk daudzi vēlas savos plānos nepamatoti iesaistīt Saskaņas balsis. Viņš arī teicis, ka partijai ir savi kandidāti, bet tos nosauks taktiski piemērotākā laikā. Stratēģiski apsvērumi, savukārt, liecina, ka šāds laiks var būt gan situācija, kad jāievēlē ZZS iecerēts, bet ne visas koalīcijas atbalstīts kandidāts, vai no irstošās koalīcijas jāpiesaista ZZS un citu balsis ar savu šķietami neitrālo kandidātu. Neviens no šiem scenārijiem Saeimā nebūtu nekas jauns.
