Pēc svētdien Igaunijā notikušajām vēlēšanām valdības veidošana tiks uzticēta līdzšinējam premjerministram Tāvi Reivasam, kura vadītā Reformu partija ieguvusi lielāko vēlētāju atbalstu, nodrošinot 30 no 101 mandāta jaunajā parlamenta sasaukumā. Taču ir skaidrs, ka līdzšinējā koalīcija būs jāpaplašina, turklāt situācija Igaunijas parlamentā mainīsies, jo nu tajā būs pārstāvēti jau seši, nevis četri, politiskie spēki – tik daudz partijām izdevies pārvarēt 5% slieksni.
Konsultācijas par jaunās valdības veidošanos sākušās jau vakar un varētu ilgt vairākas nedēļas, raksta Igaunijas sabiedriskā medija ERR interneta mājaslapa. Prezidents Tomass Hendriks Ilvess, apsveicot vēlēšanu uzvarētājus un izsakot pateicību visiem pilsoņiem, kuri piedalījās balsošanā (tādu bija 64,2% balsstiesīgo), licis saprast, ka valdību veidot uzticēs 35 gadus vecajam T. Reivasam. «Taču tagad mēs redzam, ka parlaments ir būtiski mainījies, tādēļ radusies nepieciešamība pēc plašākas koalīcijas. Tāpat ir nepieciešamība pēc plašākas sadarbības starp koalīciju un opozīciju,» T. H. Ilvesa sacīto citē Delfi.ee.
ERR vēsta, ka T. Reivasa pirmie un galvenie sarunu partneri būs sociāldemokrāti un konservatīvā IRL partija. Tās abas uzskatāmas par nosacītām vēlēšanu zaudētājām – salīdzinot ar iepriekšējo sasaukumu, sociāldemokrātiem būs par četriem mandātiem mazāk, bet IRL zaudējusi pat deviņus mandātus. Tomēr ar sociāldemokrātu 15 balsīm un IRL 14 balsīm būs vairāk nekā pietiekami, lai izveidotu stabilu koalīciju, kurai, iespējams, varētu pievienoties viena no parlamenta jaunpienācējām – Brīvā partija –, kurai ir astoņi mandāti. «Reformu partijai ir pa spēkam izveidot valdību, taču koalīcijas sarunas varētu būt samērā sarežģītas,» sarunā ar AFP prognozējis viens no Igaunijas vadošajiem politiskajiem komentētājiem Ahto Lobjakas. Viņš arī piebildis, ka abas jaunās partijas, kas iekļuvušas parlamentā, ir labējā spārna pārstāves, kas nozīmē, ka Igaunijas orientācija uz Rietumiem, apņēmība aktīvi līdzdarboties NATO un ES šajā parlamentā kļūs vēl izteiktākas.
Kārtējo reizi aiz borta paliks vēlēšanās otro vietu un 27 deputātu mandātus ieguvusī Centra partija, kuru, kā atgādina Reuters, atbalsta aptuveni 70% krieviski runājošo Igaunijas pilsoņu. T. Reivass īsi pēc vēlēšanu provizorisko rezultātu paziņošanas sniedzis interviju televīzijas kanālam ETV un uz jautājumu, vai aicinās Centra partiju koalīcijā, atbildējis nepārprotami: «Pavisam noteikti, ka nē!» Partijas līderis, bijušais Tallinas mērs Edgars Savisārs gan saviem atbalstītājiem optimistiski sacījis, ka «sudraba medaļa nerada sarūgtinājumu», piebilstot, ka viņa vadītā partija pārstāv pietiekami daudz Igaunijas pilsoņu, lai tās sacītajā nāktos ieklausīties.
Starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka Centra partija, kas 2004. gadā noslēdza sadarbības līgumu ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvēto Vienoto Krieviju, nepārtraukti mudina uz attiecību normalizēšanu ar lielo kaimiņvalsti. Pagājušogad E. Savisārs pat aizrunājās līdz tam, ka attaisnoja Krievijas veikto Krimas aneksiju, sakot, ka zināmā mērā tā esot leģitīma. Radiostacija Deutsche Welle norāda, ka Krievijas draudu faktors bijis viens no dominējošajiem priekšvēlēšanu kampaņas laikā – arī Igaunijā pastāv bažas, ka Maskava varētu mēģināt NATO līguma 5. panta spēku pārbaudīt kādā no Baltijas valstīm, destabilizējot tajā situāciju. AFP atgādina, ka pāris dienas pirms vēlēšanām Igaunijā Krievija tās pierobežā rīkojusi kārtējos militāros manevrus, uzskatāmi demonstrējot savu spēku.
«Tajā pašā laikā daudzi vēlētāji mazāk uztraucas par Maskavas draudiem, bet vairāk domā par ikdienišķām lietām,» raksta AFP. Igaunijas makroekonomiskie rādītāji ir tādi, par kuriem to var apskaust daudzas Eiropas valstis – bezdarbs tikai 7,4%, valsts parāds tikai 9,6% no iekšzemes kopprodukta, bet ekonomiskā izaugsme pērn bija 1,8%, bet šogad tiek prognozēta 2,5% līmenī. Tomēr daudzi iedzīvotāji uzskata, ka Igaunijā labklājības līmenis ir par zemu, bet perspektīvas pārāk niecīgas. «Daudzi jauni cilvēki dodas uz ārzemēm, jo tur algas ir augstākas. Arī es personīgi nedomāju, ka palikšu Igaunijā,» sarunā ar AFP saka 18 gadu vecā Eve Tonisone, kura tomēr ieradusies izpildīt savu pilsoņa pienākumu. Viņa neatklāj, par ko balsojusi, taču AFP izsaka minējumu, ka droši vien par kādu no tām partijām, kas solījušas būtiski palielināt minimālo darba algu un samazināt strādājošo sociālās iemaksas.
