Šķietami tehniskas domstarpības par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību politiskajās aizkulisēs kā sniega bumba ir apaugušas ar dažādām spekulācijām par valdības stabilitāti, jaunu partneru pieaicināšanu koalīcijā, kā arī par ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu kā iespējamo "nākotnes premjerministri".
Politiskajam ugunskuram malku piemet arī jautājums par patiesajiem iemesliem, kāpēc tiek uzturēts stāsts par briestošu šķelšanos valdībā un cik apzināti tiek uzpūsts konflikts.
Noliedz valdības šūpošanu
Apspriežot jautājumu par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības atslepenošanu, pirms nedēļas parlamentā izcēlās emociju vētra, kas noslēdzās ar Zaļo un zemnieku savienības līdera Augusta Brigmaņa paziņojumu par abu pārējo partneru negodprātību un apzinātu koalīcijas līguma neievērošanu. Šobrīd A. Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo norāda – neraugoties uz šā paziņojuma aso toni, tas tomēr neesot bijis nekas ārkārtējs, bet gan drīzāk iezīmējis ZZS vēlmi demonstrēt savu stāju un pašcieņu. Taču negaidīti šie vārdi ir kļuvuši par ieganstu sarunām par iespējamu valdības krišanu.
Politiskajos kuluāros ir dzirdamas baumas, ka premjerministre Laimdota Straujuma savā amatā noturēsies tikai līdz Latvijas prezidentūras izskaņai, proti, jūnija beigām, savukārt nākamajā valdībā vadošo lomu uzņemtos ZZS. Kā potenciālā premjerministre jau tagad tiek minēta D. Reizniece-Ozola.
Pats A. Brigmanis šādas runas sauc par absurdām, vien norādot, ka ekonomikas ministre tik tiešām ir viena no spējīgākajām jaunās paaudzes politiķēm, kas kādreiz tīri teorētiski varētu izaugt līdz premjerministra krēslam.
L. Straujuma nenoliedz, ka nespēja atrast visiem koalīcijas partneriem pieņemamu kompromisu par prezidenta vēlēšanu jautājumu teorētiski ir koalīcijas līguma neievērošana, taču viņa šo situāciju negribētu dramatizēt. Tikmēr partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Edvards Smiltēns sarunā ar Neatkarīgo akcentē – partija, kas kaut teorētiski mēģinātu šūpot valdību, būtu ārkārtīgi bezatbildīga, jo pašreizējos apstākļos tas ir ārkārtīgi bīstami. «Visi koalīcijas un valdības spēki ir vērsti uz ģeopolitisko jautājumu risināšanu, un valdības krīze varētu būtiski pasliktināt jau tā nedrošo Latvijas stāvokli,» komentē politiķis. Viņš arī neizprot ZZS ārkārtējo jūtīgumu par Valsts prezidenta atklātās ievēlēšanas jautājumu, jo politiskā aritmētika ļauj nepārprotami saprast – koalīcijai nepietiek balsu, lai mainītu vēlēšanu kārtību, tāpēc Vienotības un nacionāļu vēlme vēlēt prezidentu atklāti ir tikai teorija.
Konflikta ilūzija tiek uzturēta
Tiesa, cik mierīga Vienotība šobrīd ir publiskajā telpā, tik kaislīgi šī situācija tiek risināta aizkulisēs. Jau ir parādījušās baumas, ka, nespējot nomierināt satraukto ZZS, pašreizējā koalīcija būtu gatava aicināt talkā kādu no opozīcijas spēkiem. Politologi gan šo norādi sauc par audzināšanas metodi, lai strostētu nepaklausīgos partnerus. Patiesībā neviens no pašreizējiem spēkiem nav ieinteresēts daļu varas nodot jaunajām partijām, kuras vēl tikai cīnās par sabiedrības atbalstu.
Tāpat par politisko spekulāciju uzskatāmi mājieni par ZZS apzināto vēlmi gāzt valdību. Iespējams, tādējādi partneri mēģina vājināt savienības pozīcijas, piedēvējot tai koalīcijas gāšanas vēlmi.
Vienā partijā vairāki pretendenti?
Tajā pašā laikā situācija Vienotībā nav viennozīmīga. Aiz milzīgajām kaislībām, kas virmo ap Valsts prezidenta ievēlēšanas jautājumu, stāv vēl daudz lielākas kaislības par personālijām, kuras varētu vēlēties sēsties prestižajā amata krēslā. Kuluāros baumo, ka gatavību virzīties pa karjeras kāpnēm izteicis bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tāpat vakar medijos parādījās ziņa, ka arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete būtu gatava kandidēt šovasar gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Tiesa, sarunā ar Neatkarīgo S. Kalniete atzina, ka viņas paziņojums ir izrauts no konteksta. Eiroparlamentāriete akcentē, ka visus lēmumus pieņem partijas valde un Vienotība pagaidām viņas kandidatūru neesot apspriedusi. «Man tika vaicāts, vai es teorētiski varētu uzņemties Valsts prezidenta pienākumus, savukārt es atbildēju, ka, ja partija tā lemtu, es būtu gatava,» pauž S. Kalniete. Tiesa, S. Kalnietes paziņojumā var saskatīt zemūdens akmeņus, jo jau sen ir zināmas eiroparlamentārietes saspīlētās attiecības ar partijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu. Savukārt S. Āboltiņas vēlme virzīties uz Valsts prezidenta amatu ir zināma jau vairākus gadus.
