Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas (VDK) materiālu izpētes komisijas darbu tuvākajā laikā nesāks, jo nav skaidrs ne tās reglaments, ne naudas sadale. Pašreizējie noteikumi neparedz algas zinātniekiem, tikai Tieslietu ministrijas (TM) izvēlētiem administrētājiem. Līdzekļu pārdali var mainīt tikai ar valdības akceptu, ko diez vai varēs saņemt agrāk par maiju, pieļauj komisijas vadība.
«Komisijai kopš 6. janvāra, kad likvidēja tās reglamentu, iestājusies klīniskā nāve. Proti, tā vairs nevar oficiāli sanākt, nevar neko izlemt, jo nav lēmumu pieņemšanas kārtības, nav vairs neviena normatīvā akta, kas to noteiktu. Nevienam nav tiesību komisijas vārdā pieņemt jelkādus lēmumus vai nosūtīt dokumentus. Nekas nenotiek, pat salīdzinot ar pagājušo gadu, kad sanācām uz oficiālām komisijas sēdēm, apmeklējām arhīvu, veidojām priekšizpētes plānu,» situāciju raksturo komisijas priekšsēdētāja vietniece juridiskajos jautājumos Kristīne Jarinovska. Viņa akcentē, ka arī komisijas statuss ir miglā tīts. TM 6. janvāra lēmumā esot atzīts, ka «nevienā normatīvajā aktā nav noteikta komisijas padotība tieslietu ministram» un tai «nav piešķirti līdzekļi tās darbības nodrošināšanai un nav sava personāla». Viņai gan neesot saprotams, pirmkārt, kam ir piešķirti līdzekļi darbības nodrošināšanai, ja ne komisijai, otrkārt – kas īsti ir personāls, ja ne tās locekļi. «Nav nevienas citas oficiālas vēstules, nav pat tādas, kas informētu, ka komisija ir pārcelta tieslietu ministra padotībā. Tas viss liek secināt, ka summas aizies ministrijas cilvēku algošanai, jo pat priekšsēdētājam Kārlim Kangerim joprojām nav darba līguma,» neapmierinātību pauž K. Jarinovska. Viņa domā, ka šo darbu vajadzētu labāk uzticēt Latvijas Vēstures institūtam, kam gan iebilst komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ritvars Jansons, norādot, ka tas vēl vairāk paildzinās visu procesu – likumdošanas ceļš ir gana sarežģīts. Viņš uzskata, ka juceklis radies, komisijai sasteigti pārejot no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uz TM. Tā neesot normāla prakse, ka viena ministrija gatavo citas ministrijas plānu, kā tas noticis šajā gadījumā. Viņš to visu varot nodēvēt par kopēju neieinteresētību – sākot jau no IZM, kas kavējusi visu procesu, līdz pat TM, kas solījusi jau janvārī atsūtīt komisijai nolikumu, bet līdz šim to nav izdarījusi.
TM Neatkarīgajai skaidro, ka process nav apstājies jo, lūk, šā gada janvārī esot notikusi viena komisijas un ministrijas darba grupas sēde, kuras laikā tikuši precizēti neskaidrie jautājumi par komisijas reglamenta izveidi un pārrunāti turpmākie uzdevumi. Nauda (250 000 eiro) komisijai netikšot noņemta, taču tā tiešām neesot paredzēta zinātnieku algošanai, bet gan pētniecības darba nodrošināšanai un administrēšanai (arī divām amatu vietām TM). Nesaprašanās radusies tāpēc, ka IZM solījusi zinātniekiem algu par darbu, ko diemžēl pašreizējie finansējuma sadales noteikumi neparedz. Lai panāktu izmaiņas, TM gatavos ziņojumu, lūdzot «Finanšu ministrijai un valdībai piešķirtos līdzekļus pārdalīt tā, lai būtu iespējams apmaksāt vismaz komisijas zinātniskās vadības nodrošināšanu». Ja šāda naudas pārdale būs iespējama, tas nenozīmējot, ka tā tiks prasīta papildus, bet gan to, ka tiks samazināts finansējums kādai citai pozīcijai.
Komisija neko vairs lemt nevar, bet virkne komisijas locekļu rakstveidā atbalstījuši sākotnējo profesora Jāņa Lazdiņa ideju, ka vislabākais, politiski neitrālākais un profesionālākais komisijas administrētājs būtu Latvijas Vēstures institūts.
