Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Politika

Staļina mazdēls: Putinam trūkst smadzeņu

© Scanpix

Staļina mazdēls, Jevgēnījs Džugasvilī ne tikai uzskata savu vecotēvu par nepatiesi nomelnotu, bet arī salīdzina viņu ar Krievijas Federācijas pašreizējo prezidentu Vladimiru Putinu un uzsver – V. Putins ir vājš un viņam trūkst smadzeņu, ziņo dailymail.co.uk

Sarunā ar žurnālistiem J. Džugasvilī uzver, ka V. Putins neesot spēcīgs līderis, kāds savulaik bijis J. Staļins. Tāpat viņš atklāti aizstāv sava vectēva nodarījumus un noliedz, ka Josifs Staļins bijis „asins kārs kanibāls”, kā viņu bieži dēvē mediji. "Tie bija citi laiki, kurus šobrīd nav iespējams objektīvi novērtēt," pauž J. Džugasvilī. Tomēr, viņš piezīmē, ka šī brīža Krievijas līderim acīmredzami trūkst veselā saprāta un Krievijas līderis nesaprot, ko pats dara. „Putins viennozīmīgi izvēlējies nokost lielāku gabalu, kā var sagremot. Ko viņš dara? Ko viņš vēlas ar to panākt?,” retoriski vaicā J. Staļina mazdēls.

"Viņš ir sanaidojies ar mūsu brāļu tautu – ukraiņiem. Kurš līderis tā dara? Mūsu tautas vadībā nav gudru cilvēku – tikai zagļi,” dusmojas J. Džugasvilī. Tāpat arī politiķis un bijušais pulkvedis norāda, ka V. Putins rīkojies pārsteidzīgi un agresīvi. „Ja V. Putins  vēlējās dabūt Krimu atpakaļ, vispirms vajadzēja darboties ar legālām, likumīgām metodēm nevis veikt militāru iejaukšanos. Putins varēja Ukrainai par Krimu samaksāt vismaz ar naftu vai gāzi. To taču galu galā varēja nopirkt,” spriež J. Džugasvilī. Arī prokrieviskajiem kaujiniekiem, kuri šobrīd cīnās Ukrainā, viņam ir šis tas sakāms. „Laiki, kad cīnījās ar vardarbīgām metodēm, ir pagājuši, tomēr mūsu līderi vēl aizvien mēģina pie tām pieturēties un tagad sākušās nepatikšanas,” uzsver J. Džugasvilī.

Džugasvilī nosoda arī V. Putina apsēstību ar viņa politisko tēlu. „Mēs skatāmies Krievijas Federācijas prezidenta bildes, kur viņš ir lidmašīnā, zemūdenē, bez krekla – smadzeņu trūkums ir acīmredzams. Brīžiem šķiet viņam vairāk interesē viņa tēls, nekā Krievijas Federācijas vadība,” nobeigumā uzsver J. Džugasvilī.