Eiropas Parlamenta ceturtdienas sēdē ar 461 balsīm "pret", 101 "par", bet 88 deputātiem atturoties, noraidīts priekšlikums izteikt neuzticību Žana Kloda Junkera vadītajai Eiropas Komisijai, informē Eiropas Parlamenta pārstāvniecība.
Lai atlaistu Komisiju, priekšlikums būtu bijis jāatbalsta dubultam vairākumam, proti, divām trešdaļām balsojušo deputātu un EP deputātu vairākumam - vismaz 376 deputātiem.
Priekšlikumu bija iesnieguši 76 deputāti, no kuriem daļa pārstāvēja politisko grupu "Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa", bet daļa bija pie politiskām grupām nepiederoši, reaģējot uz debatēm ar Junkeru 12.novembrī par Luksemburgas nodokļu skandālu.
Balsojumu eiroskeptiķi rosināja, ņemot vērā nesen atklātībā nākušo informāciju, ka Junkeram vēl esot Luksemburgas premjerministram, vairākas starptautiskas kompānijas viņa valstī izmantojušas iespēju izvairīties no nodokļiem. Tiesa gan, tas darīts saskaņā ar likumu.
Junkera vadītā Eiropas Komisija ir nostrādājusi nepilnu mēnesi, taču šajā laikā klajā nākt paguvis starptautisku žurnālistu komandas veikts pētījums, kas atklāj, ka virkne starptautisku un pasaulē pazīstamu kompāniju, kas bāzējas Luksemburgā, piemēram, „Pepsi”, „Ikea”, „Deutsche Bank”, „Burberry” un citas, paguvušas izmantot sarežģītas, bet gudri sakārtotas nodokļu nomaksas shēmas, kas ļāvušas izvairīties no būtiskas daļas nodokļu.
Līdz ar to Luksemburgas kasei garām plūdušas miljoniem vērtas summas. Visas šīs norunas, tiesa, bijušas saskaņā ar likumu, un par tām zinājušas arī valsts iestādes. Tas viss noticis laikā, kad tagadējais Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers bijis Luksemburgas premjerministrs.
Uzticības balsojumu rosinājušie eiroskeptiķi ir krietnā mazākumā Eiropas Parlamentā, tādēļ liela daļa deputātu uzskata balsojuma priekšlikumu par provokāciju un mēģinājumu visādā veidā kaitēt Eiropas Savienībai, tomēr atzīst, ka problēmu pēc būtības tā atstāt nevar un notikušais Luksemburgā būtu pētāms.
Jau iepriekš Junkers bija uzaicināts sniegt paskaidrojumus deputātiem. Nedēļas sākumā par to Eiropas Parlamentā notika arī debates, un pašlaik vērtē, vai šāda veida speciāli nodokļu darījumi ir Eiropas Savienības konkurences normatīvu pārkāpums.
