11. Saeimas politiķiem nācās strādāt divvalodības referenduma, Zolitūdes traģēdijas, tāpat kā Liepājas metalurga un bankas Citadele bankrotu ēnā. Un tomēr. Šis sasaukums nav ne mainījis duļķaino politisko vidi, ne spējis radikāli uzlabot savu iedzīvotāju dzīvi, tādēļ 11. Saeima Latvijas vēsturē ieies ne tik daudz ar saviem revolucionārajiem lēmumiem, cik ar ievēlēšanas procedūru.
Ceturtdien 11. Saeima sanāca uz savu pēdējo parlamenta sēdi. Nākamnedēļ vietas komisijās un plenārsēžu zālē ieņems jaunā sasaukuma deputāti, kurus vēlētāji ir izvēlējušies darbam nākamajā parlamentā. Par radikāli jaunu 12. Saeimu gan nevar nosaukt, jo lielākā daļa jeb 59 politiķi strādājuši arī aizejošajā parlamentā.
Nulles deklarācija un tautas vēlēts prezidents
Aizejošais parlaments ir bijis pirmais un pagaidām vienīgais, kas savus mandātus dalīja ārkārtas vēlēšanu gaitā. Nepārvēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers, nespēdams samierināties ar izraidīšanu no pils, 2011. gada maijā atlaida 10. Saeimu, lai jau pēc dažiem mēnešiem ar baltu zirgu pats iejātu lielajā politikā. Toreiz vairākums jauno deputātu parlamenta gaiteņos iesoļoja ar korupcijas un oligarhu apkarotāju karogu. Praksē gan šā sasaukuma parlaments tikai retumis pieņēma lēmumus, kas nepārprotami bija vērsti uz ēnu ekonomikas samazināšanu, kā arī uz koruptīvās vides izskaušanu politikā.
Šajā jomā par vienu no būtiskākajiem aizejošā parlamenta lēmumiem var tikt uzskatīts balsojums par nulles deklarācijas jeb sākumdeklarēšanās sistēmas ieviešanu fiziskajām personām. Cenšoties mazināt naudas varu politikā, 11. Saeima atbalstīja aģitācijas ierobežojumus, mēnesi pirms vēlēšanu dienas aizliedzot politisko reklāmu televīzijā.
Tāpat 11. Saeima ieviesa lielākus atklātības principus pati savā darbā, atceļot slēgtos balsojumus amatpersonu iecelšanā, izņemot Valsts prezidentu.
Jāpiebilst, ka tieši Valsts prezidenta amats bijis tas, kuru 11. Saeima apcerējusi ar vislielāko dedzību, vairākkārt cilājot jautājumu par tautas vēlētu prezidentu. Kuluāros netika slēpts, ka šī tēma Saeimas dienaskārtībā tik ļoti tika masēta, pateicoties Valdim Zatleram, kurš vēlējās atgriezties pie pārtikušās dzīves Rīgas pilī, ka kopš savas pirmās dienas parlamentā regulāri atkal un atkal atgriezās pie tās.
Lai gan šī neviennozīmīgā iniciatīva joprojām pakārta gaisā, taču citās jomās 11. Saeima ir palielinājusi iedzīvotāju iespējas piedalīties politikas veidošanas procesā. Proti, līdz ar lēmumu par kolektīvo petīciju iesniegšanu pašlaik ikvienai iniciatīvas grupai ir iespēja rosināt kāda jautājuma izskatīšanu Saeimā.
Referendums provocē izmaiņas Satversmē
Viens no smagākajiem pārbaudījumiem 11. Saeimai ir bijis divvalodības referendums, kas uzjundīja jautājumus gan par Satversmes grozījumiem, gan par tautas tiesībām rosināt referendumus. Rezultātā tapusi Satversmes preambula, stingrāk definējot negrozāmas valstiskuma pamatvērtības, savukārt sabiedrības tiesībām organizēt tautas nobalsošanu ir noteikts lielāks savācamo parakstu cenzs.
Smags brīdis 11. Saeimai bija arī tieši pirms gada notikusī Zolitūdes traģēdija un tai sekojusī premjerministra Valda Dombrovska demisija. Šis visai valstij smagais brīdis kļuva par iemeslu, lai pēc vairāku gadu vilcināšanās atjaunotu Valsts būvinspekciju, kā arī sakārtotu morāli novecojušo Būvniecības likumu.
Vairo augstprātību
Tikmēr kādreizējā Saeimas spīkere, politoloģe Ilga Kreituse sarunā ar Netakarīgo atzīst, ka 11. Saeima tautas atmiņā paliks kā parlaments, kas izcēlies ar iekšējām intrigām un augstprātību pret tautu. «Nekad iepriekš vārds «slepeni» nav ticis lietots tik bieži kā šīs Saeimas laikā,» atgādinot Liepājas metalurga un bankas Citadele glābšanas procedūras, pauž I. Kreituse. «Tāpat 11. Saeima ir radījusi sabiedrībā vēl lielāku skepsi pret politiku, nekā tā bija iepriekš. Gan ar unikālo Valda Zatlera ienākšanu politikā, gan ar vairāku deputātu atdalīšanos no partijas vēl pat pirms svinīgā zvēresta došanas, gan arī ar partijas pilnīgo izšķīšanu,» klāsta eksperte, uzskatot, ka 11. Saeima ir vēl vairāk attālinājusies no tautas, nevēloties runāt ar sabiedrību.
