Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone pavēstījusi, ka par jaunām sankcijām pret Krieviju, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, dalībvalstu līderi paziņošot sestdienas vakarā.
Iebrukumam Ukrainā tika pievērsta arī ES dalībvalstu ārlietu ministru divu dienu ilgā sanāksme, kas sestdien noslēgusies Milānā.
"Visi ministri pauda dziļu satraukumu par neseno Krievijas regulāro spēku agresiju," pēc neoficiālās sanāksmes norādīja Eštone. "Viņi ļoti nepārprotami atzina, ka nav militāra risinājuma. Mums nepieciešams ilgtspējīgs politisks risinājums, kas ievēro Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti."
"Mēs aicinām Krieviju pārtraukt karadarbību, kā arī ieroču un personāla plūsmu uz konflikta zonu un atvilkt savus spēkus," uzsvēra ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos.
Tomēr dalībvalstu ministri nav pieņēmuši nekādus lēmumus par turpmākām sankcijām pret Krieviju, taču, kā stāsta amatpersonas, bijusi gandrīz pilnīga vienprātība par nepieciešamību dod Maskavai spēcīgu signālu par tās rīcības nepieņemamību.
Tikmēr Francijas prezidents Fransuā Olands pirms došanās uz sestdien Briselē gaidāmo samitu paziņojis, ka neesot "nekādu šaubu" par sankciju pastiprināšanu.
"Sankcijas, bez šaubām, tiks pastiprinātas, un [Eiropas] Komisijai (EK) būs jāstrādā," lai tās realizētu, pēc Eiropas kreisi centrisko partiju līderu tikšanās Parīzē uzsvēra Olands.
Tajā pašā laikā EK prezidents Žozē Manuels Barrozu sestdien brīdinājis, ka krīze Ukrainā tuvojas punktam, no kura vairs nebūs atgriešanās.
"Mēs esam ļoti nopietnā, es teiktu, dramatiskā situācijā (..), kurā mēs varam sasniegt punktu, no kura nav atgriešanās," norādīja Borrozu, kurš Briselē tikās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko.
