NATO alianses un Krievijas attiecības aizsardzības jomā teorētiski ir stingri reglamentētas kopš 1997. gada, kad Parīzē tika parakstīts Pamatakts par savstarpējām attiecībām, sadarbību un drošību starp NATO un Krievijas Federāciju.
Šobrīd saistībā ar karadarbību Ukrainā un militārajiem draudiem pārējā Eiropā šim dokumentam bija jākļūst par sava veida rokasgrāmatu – ko kura armija drīkst darīt un kur aizsardzība pārtop agresijā. Tomēr tā nav noticis.
Krievija apgalvo, ka NATO tai solījusi neizplesties un netaisīt tās robežu tuvumā bāzes, NATO Publiskās diplomātijas nodaļa to sauc par Krievijas radītu patiesībai neatbilstošu mītu.
Diplomātiskā vingrošana
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pavēstījis, ka jaunnedēļ notiekošajā samitā Velsā tiks izvērtēts jautājums par alianses spēku izvietošanu bāzēs Austrumeiropā. Savukārt Krievijas pārstāvniecība NATO uz to atbildējusi: «Redzamāka NATO klātbūtne austrumos būs kaitīga eiroatlantiskajai stabilitātei. Krievija reaģēs uz NATO soļiem austrumu virzienā, lai garantētu pašas drošību.»
Abas puses 1997. gada vienošanos tulko pa savam, rotaļājoties ar bīstamiem vārdiem: pastāvīga vai ilgstoša karaspēka klātbūtne, vienkāršs vai būtisks klātbūtnes pieaugums. A. F. Rasmusens veic diplomātiskus valodas vingrinājumus – plānus par pastāvīgu spēku izvietošanu Austrumeiropā maskējot ar frāzi «cik ilgi būs nepieciešams». Jāatgādina, ka arī Latvijā amerikāņi formāli atrodas rotācijas kārtībā, kaut gan jau sen kā ieradušies un nekur projām netaisās.
Noprotams, ka vienprātība NATO un Krievijas starpā ir vienīgi attiecībā uz kodolieročiem. Paktā izmantojamais formulējums patiešām liekas nepārprotams: «NATO dalībvalstis apliecina, ka tām nav nekādu nolūku, nekādu plānu un nekāda iemesla izvietot kodolieročus jauno dalībvalstu teritorijā, nav arī nekādas nepieciešamības mainīt NATO kodolieroču nostāju vai kodolieroču politiku un neparedz nekādu vajadzību to darīt nākotnē.» (1) Šis ir neoficiāls teksta tulkojums latviešu valodā (arī sekojošie fragmenti), jo oficiālu Neatkarīgajai neizdevās iegūt nedz Aizsardzības, nedz Ārlietu ministrijā.
Drošības vide mainījusies
Krietni divdomīgāks ir teksts, kas attiecas uz konvencionālo spēku izvietošanu un pastāvīgu bāzu veidošanu Eiropā.
«NATO apliecina, ka esošajā un nākotnē paredzamajā drošības vidē alianse nodrošinās kopējo aizsardzību un citas misijas, nodrošinot nepieciešamo sadarbību, integrāciju un palīgspēku pieejamību, nevis papildus izvietojot pastāvīgus un nozīmīgus kaujas spēkus. (2)» Jautājums, ko nozīmē «pastāvīgi» un ko – «nozīmīgi spēki». Tāpat – vai pašreizējā drošības vide ir tā pati, ko NATO paredzēja pirms 17 gadiem. Diezin vai. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess tviterī aizvakar pavēstīja, ka dažas NATO dalībvalstis bloķē Centrāleiropas un Austrumeiropas drošības pasākumus, pamatojoties uz NATO un Krievijas noslēgto Pamataktu. Un arī viņš citē dokumentu: «Tas attiecas tikai uz «esošo un paredzamo drošības vidi».»
Tikai ne pasaules karu!
NATO ar Krieviju toreiz arī vienojās censties «novērst potenciāli bīstamu konvencionālo spēku veidošanu saskaņotajos reģionos Eiropā», īpaši piesaucot Centrālo un Austrumu Eiropu. (3)
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzskata, ka Krievija pirmā pārkāpa šo apņemšanos, 2007. gadā atsakoties no dalības līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā. Tās spēki tagad koncentrēti Ukrainas un Baltijas valstu (tātad NATO) pierobežā. Šobrīd jau ir gluži skaidrs, ka NATO un Krievija nav nedz draugi, nedz partneri. Bruņojuma un bruņošanās simetrija ir pārkāpta.
Drošības situācija mainās ne pa dienām, bet stundām. Krievija ir apsolījusi sniegt adekvātu atbildi NATO pastiprinājumam Baltijas valstīs un Polijā.
Kā apliecinot to, vakar virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas pēc ilgāka pārtraukuma atkal lidoja Krievijas kara aviācija. Pēc sabiedroto izlūkdienestu ziņotā, Krievijas armija jau atrodas Ukrainā, tomēr šie tanki vismaz vakar vēl nebrauca ar Krievijas karogu. NATO un ES valstīs valda satraukums. No 11. septembra Ukrainā atradīsies arī 1000 NATO karavīru. Oficiāli – mācībās. Politiķi visiem spēkiem izvairās no vārda «karš» lietošanas. Oficiāli tur joprojām notiek pretterorisma operācija. Realitātē – Krievija un Ukraina atrodas kara stāvoklī, un sabiedrotajiem uz to kaut kā jāreaģē. Taču jārīkojas tā, lai nesāktos Trešais pasaules karš.
UZZIŅAI
Founding Act on Mutual Relations, Cooperation and Security between NATO and the Russian Federation (Paris, 27 May 1997)(Fragmenti)
1) NATO and Russia affirm their shared desire to achieve greater stability and security in the Euro Atlantic area. The member States of NATO reiterate that they have no intention, no plan and no reason to deploy nuclear weapons on the territory of new members, nor any need to change any aspect of NATO’s nuclear posture or nuclear policy and do not foresee any future need to do so.
2) NATO reiterates that in the current and foreseeable security environment, the Alliance will carry out its collective defence and other missions by ensuring the necessary interoperability, integration, and capability for reinforcement rather than by additional permanent stationing of substantial combat forces. Accordingly, it will have to rely on adequate infrastructure commensurate with the above tasks.
3) In addition, in the negotiations on the adaptation of the CFE Treaty, the member States of NATO and Russia will, together with other States Parties, seek to strengthen stability by further developing measures to prevent any potentially threatening buildup of conventional forces in agreed regions of Europe, to include Central and Eastern Europe.
