Saeimas Prezidijs šodien slēgtajā sēdē nolēma sākt parlamenta Kancelejas direktora Māra Steina darba līguma uzteikšanas procedūru, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Prezidijs šādu lēmumu pieņēmis, pamatojoties uz šā gada 24.marta un 3.aprīļa ārkārtas slēgtajās sēdēs konstatētajiem faktiem par Steina "būtiskiem darba līguma un darba kārtības noteikumu pārkāpumiem, pieņemtajiem lēmumiem un ar tiem saistītajiem dokumentiem".
Prezidijs vienojās lūgt Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrību pieņemt lēmumu par piekrišanu Steina darba līguma uzteikšanai.
Kā ziņots, šopavasar parlamentā tika nozagti trīs Saeimas Prezidija locekļu datori. Reaģējot uz parlamenta datoru zādzību, Saeimas Prezidijs 3.aprīlī slēgtā sēdē ir pieņēmis lēmumu saistībā ar parlamenta drošības uzlabošanu. Arī 24.martā notika Prezidija slēgtā sēde, lai izskatītu jautājumus par parlamenta apsardzes pastiprināšanu. Iepriekš Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC) skaidroja, ka atbildība par parlamentā notiekošo ir jāuzņemas Saeimas Kancelejas direktoram, kuram zādzības dēļ arī bija uzdots rakstīt paskaidrojumu.
Pērn 14.oktobrī Saeimas Prezidija vairākums nolēma piemērot disciplinārsodu Steinam, izsakot viņam rājienu. Viņam tika arī pārmests, ka vairākus mēnešus aizkavējās divu likumprojektu nonākšana parlamenta atbildīgajā komisijā. Steins toreiz norādīja, ka kļūdu pieļāvuši likumprojektu sūtītāji un ka no viņa nevar prasīt paredzēt visas iespējamās citu cilvēku kļūdas.
Steina amata prasmes iepriekš novērtētas ar zemo "D" atzīmi, 2013.gada maijā ziņoja Latvijas Televīzija. Šāda atzīme liecina, ka Steinam ir nepietiekamas prasmes un viņa darbā ir nepieciešami uzlabojumi. No 391 Saeimas darbinieka "D" līmenis tika piešķirts tikai Steinam.
Iepriekš Prezidija sēdēs bija vērojamas Steina un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V) domstarpības atsevišķos jautājumos, savukārt Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) dažreiz nostājās Steina pusē.
Steins no 1990.gada līdz 1993.gadam vadīja Augstākās Padomes Kanceleju, bet 1993.gadā kļuvis par Saeimas Kancelejas direktoru.
