Iztēlosimies, ka četras bijušās PSRS republikas pēkšņi pārtrauc diplomātiskas attiecības ar Latviju un nosūta Latvijai ultimātu desmit dienu laikā izpildīt šādas prasības:
1. Nekavējoties patraukt raidīt un retranslēt visus Latvijas televīzijas un Latvijas radio kanālus;
2. Nekavējoties izraidīt visus kanādiešu karavīrus no Latvijas teritorijas un izbeigt jebkādu militāru sadarbību ar NATO;
3. Pārtraukt jebkādu sadarbību ar jebkuru opozīcijas grupējumu jebkurā ultimātu iesniegušajā valstī. Latvijai ir jāatsakās izsniegt uzturēšanās atļaujas jebkuram bijušās PSRS pilsonim un nekavējoties jāizraida no Latvijas visi kādreizējie PSRS republiku pilsoņi, kuriem Latvijas varas iestādes ir piešķīrušas uzturēšanas atļaujas. Latvijai nekavējoties jāizdod visas personas, kas izsludinātas meklēšanā jebkurā bijušajā PSRS republikā (Kirgizstāna, piemēram, pieprasa izdot vairākus Latvijas banku sektora darbiniekus);
4. Desmit dienu laikā Latvijai ir jāsniedz detalizēta informācija par visiem ultimātu izvirzījušo valstu pilsoņu veiktajiem zvaniem, SMS, kas ir veikti no Latvijas teritorijas;
5. Latvijai ir jāpiekrīt samaksāt miljardiem lielu kompensāciju ultimātu izvirzījušo valstu valdībām. Kompensāciju apmēri vēl tiks aprēķināti un precizēti, jo Latvijas kaitējums ultimātu izvirzījušajām valstīm ir milzīgs. Utt.
Ikviens, kurš kaut ko tādu izlasīs, iekliegsies: «Kas tie par murgiem?»
Tie nav murgi.
Aptuveni šāds, nomainot ģeogrāfiskos nosaukumus, izskatās Saūda Arābijas un tās vasaļvalstu (Ēģiptes, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Bahreinas ) 23. jūnijā Katarai iesniegtais ultimāts. Katarai tiek pieprasīts desmit dienu laikā slēgt TV kanālu Al Jazeera, pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Irānu, nekavējoties izbeigt militāro sadarbību ar Turciju un izraidīt Turcijas militārpersonas no Kataras teritorijas. Katrai ir jāizraida no savas teritorijas visi Saūda Arābijas, Ēģiptes, AAE un Bahreinas pilsoņi, kuri tur guvuši patvērumu. Katarai ir nekavējoties jāizdod visas personas, kuras Saūda Arābija, Ēģipte, AAE vai Bahreina ir izsludinājušas meklēšanā par terorismu. Katarai arī nekavējoties jāsniedz detalizēta informācija par opozicionāriem Saūda Arābijā un citās valstīs. No Kataras tiek pieprasīts atzīt Saūda Arābijas, Ēģiptes, AAE vai Bahreinas tiesības uz finanšu kompensācijām par Katras pastrādātajiem ļaunajiem darbiem. Kompensācijas lielums vēl tiks precizēts.
Kaut ko tādu spētu sacerēt tikai vistotalitārākie 20. gadsimta režīmi!
Pēc toņa un prasību mēroga Saūda Arābijas ultimāts ir salīdzināms ar PSRS valdības izteikto ultimātu Latvijas valdībai 1940. gada 16. jūnijā (tajā bija pieprasīts Latvijai izbeigt jebkādu militāro sadarbību ar Igauniju un Lietuvu, nomainīt valdību utt.). 1940. gada jūnijā ultimāta neizpilde noslēdzās ar PSRS karaspēka ievešanu Latvijā.
Jāsaka, pat Hitlera ultimāta Polijai 1939. gada 30. augustā t. s. 16 punkti skāra tikai teritoriāla rakstura pretenzijas, apstrīdot teritoriālās izmaiņas, kas tika veiktas pēc Pirmā pasaules kara, bet tik un tā to noraidīšana kļuva par oficiālo Otrā pasaules kara sākuma ieganstu.
Saūda Arābijas ultimāts saturiski izskatās kā pārveidots Austroungārijas imperatora ultimāts Serbijas valdībai, kurš tika izteikts 1914. gada 23. jūlijā un kurā Serbija tika apsūdzēta terorisma finansēšanā. Serbijai 48 stundu laikā bija nekavējoties jāpārtrauc jebkura pret Austroungāriju vērsta propaganda, jāmaina skolu programmas un jāatlaiž no darba visi Serbijas valsts iestāžu darbinieki, kuri jebkad bija negatīvi izteikušies par Austriju utt. Lai gan Serbija pat principā bija gatava lielāko daļu prasību izpildīt, Sarajevas ultimāts aizsāka Pirmo pasaules karu.
Vēl pirms ultimāta saņemšanas Kataras emīrs centās atrisināt konfliktu ar Saūda dinastiju, piekrītot samaksāt kompensāciju
12 miljardu dolāru lielumā… ASV (15. jūnijā Katara piekrita nopirkt no ASV trīsdesmit sešus F15 iznīcinātājus). Pēc šī darījuma ASV Valsts departaments mainīja toni par labu Katarai un pauda šaubas par Saūda Arābijas un AAE darbībām, bet ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons aicināja Saūda Arābiju iesniegt Katarai «saprātīgu un izpildāmu» prasību sarakstu.
Tomēr pat 12 miljardus lielas kompensācijas samaksa ASV nav apvaldījusi Saūda Arābijas karaļnama agresīvos nodomus.
Saūda Arābijas un tās vasaļvalstu ultimāts pārkāpj gan starptautiskās tiesības, gan ANO statūtus (domstarpības ir jārisina ANO Drošības padomē). Izpildot šīs prasības, Katara faktiski kļūs par Saūdu dinastijas vasaļvalsti.
Kataras emīram tagad ir jāveic izvēle: riskēt ar reģionāla (jauna pasaules) kara sākšanu vai atteikties no valstiskas neatkarības, kļūstot par meslu maksātāju Saūdu karaļnamam.
