Vācijā dzīvojošo ārvalstnieku skaits 2017.gadā pieaudzis par aptuveni 5,8%, sasniedzot desmitarpus miljonus, liecina ceturtdien publicētie Federālā statistikas biroja dati.
Kamēr sarucis patvēruma meklētāju skaits, kas ierodas no ārpus Eiropas Savienības (ES) esošajām valstīm, pieaudzis imigrantu skaits no Austrumeiropas valstīm.
Pagājušā gada beigās Vācijā bija reģistrēti 10,6 miljoni ārvalstnieku, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ārvalstnieku skaits pieaudzis par 585 000 jeb 5,8%.
Statistikas biroja pārstāvis norādīja, ka pašreizējais ārvalstnieku skaita pieauguma temps pielīdzināms 2013.gada rādītājiem un ir mazāks nekā 2015.gadā, kad tas piedzīvoja strauju pieaugumu, pateicoties kancleres Angelas Merkeles lēmumam atvērt robežas nekontrolētai imigrantu plūsmai, kura rezultātā valstī ieradās vairāk nekā miljons nelegālo imigrantu, pamatā no Tuvajiem Austrumiem.
Statistika liecina par vērā ņemamu imigrantu skaita samazināšanos no tādām ārpus ES esošām valstīm kā Sīrija, Afganistāna un Irāka.
Piemēram, pērn Vācijā ieradās tikai 61 000 sīriešu, kamēr 2016.gadā tādu bija 260 000.
2017.gadā Vācijā ieceļoja 5000 afgāņu, kamēr gadu iepriekš jaunieceļojušo afgāņu imigrantu skaits sasniedza 119 000.
Tajā pašā laikā imigrantu skaits no Austrumeiropas, īpaši no Polijas, Rumānijas un Bulgārijas, audzis straujāk nekā iepriekš, un Vācijā dzīvojošo austrumeiropiešu skaits 2017.gadā pieaudzis par 12,5%.
2007.gadā, kad Vācijā tika atļauta brīva ieceļošana ES austrumu dalībvalstu pilsoņiem, viņu skaits sasniedza 919 000, bet 2017.gada beigās tas pieaudzis līdz 2,6 miljoniem.
