Irākas dienviddaļā itāļu un irākiešu arheoloģiskās ekspedīcijas gaitā uzietas 4000 gadus senas šumeru ostas drupas. Kā otrdien norādīja zinātnieki, šis svarīgais atklājums var pavērt jaunu skatu uz vienu no pasaules senākajām civilizācijām.
Šumeri pirms vairāk nekā 6000 gadu apmetās Divupē jeb Mezopotāmijā, mūsdienu Irākas teritorijā, kas tiek uzskatīta par civilizācijas šūpuli, izgudroja savu rakstību, riteni, arklu, irigāciju, ieviesa dienas sadalījumu 24 stundās, dibināja pirmās pilsētvalstis.
Ekspedīcijas vadītāji Itālijas Sapjencas universitātes pārstāvji Ličija Romāno un Franko D'Agostīno otrdien paziņoja, ka izrakumu vietā tuksnesī Abu Tbeirā, septiņus kilometrus uz dienvidiem no Nāsirījas, uzgājuši vienu no šumeru senajām ostām.
"Tā ir vissenākā osta, kāda Irākā jelkad atrakta, jo vienīgās ostas atliekas, kas tikušas pētītas, atrodas [netālajā] Ūrā, bet tās ir no 2000 gadus vēlāka laika," teikts paziņojumā.
Ostas baseins, kas ir 130 metrus garš un 40 metrus plats, un izmēru ziņā atbilst astoņiem olimpiskajiem peldbaseiniem, iespējams, kalpojis arī kā prāvs rezervuārs un konstrukcija upes plūdu savaldīšanai.
Atklājums ļauj izdarīt pieņēmumu, ka šumeru pilsētvalstis uzturējušas satiksmi ar Tigras un Eifratas deltu līdz ievērojami vēlākam laikam nekā iepriekš uzskatīts, sacīja D'Agostīno.
Atklājums var arī pavērt gaismu uz lielajām klimata izmaiņām, kas izraisījās ap 2200 gadu pirms mūsu ēras, Divupē izraisīja lielu sausumu un līdz ar to arī šumeru civilizācijas norietu.
