Slēgtas skolas Romā un Bukarestē, atcelti avioreisi Stokholmā un Brēmenē, vilcienu satiksmes traucējumi Anglijā un bezpajumtnieku glābšana Briselē un Parīzē – šīs ir tikai dažas no februāra pēdējo dienu iezīmēm Eiropā, ko diktē skarbie laika apstākļi. Lielākajā daļā kontinenta gaisa temperatūra noslīdējusi krietni zem normas, un cilvēku komfortu negatīvi ietekmē brāzmainais vējš, bet citur plosās reģionam neierasti sniegputeņi.
Lielākajā daļā Eiropas valstu vakar bija spēkā brīdinājumi par zemu gaisa temperatūru un/vai spēcīgu sniegu, turklāt - jo vairāk uz kontinenta dienvidiem, jo neierastāki bija laika apstākļi. Piemēram, Romā sniegs uzsnidzis pirmo reizi sešu gadu laikā, bet, gaisa temperatūrai pazeminoties zem nulles pēc Celsija skalas, pilsētas varas iestādes paziņojušas par visu mācību iestāžu (sākot ar bērnudārziem un beidzot ar skolām) slēgšanu. AP vēsta, ka pāris centimetrus biezā sniega tīrīšanā iesaistīti karavīri, taču pat ar viņu palīdzību pilnībā nav izdevies nodrošināt Itālijas galvaspilsētas pievārtē esošo lidostu darbību. Pēkšņais aukstums sagādājis raizes arī lauksaimniekiem Itālijas centrālajā daļā - gluži tāpat kā viņu kolēģiem Francijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, kur arī gaisa temperatūra ir tuva mīnusiem.
Skolas līdz nedēļas vidum slēgtas arī Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē, kur termometrs stabiņš naktī noslīdējis līdz -20 grādu atzīmei. Daudzviet šajā valstī plosījušies spēcīgi sniegputeņi, kuru dēļ slēgta satiksme uz šosejām. Līdzīgas problēmas piedzīvotas Horvātijā un Slovēnijā, kur lielā gaisa mitruma dēļ daļa ceļu klāti ar ledus kārtu un pārvietoties pa tiem nav iespējams. -20 grādu sals pārņēmis arī Austrijas galvaspilsētu Vīni, un vietām aizsalusi Donava - varas iestādes gan brīdinājušas, ka slidošana vai pastaigas pa upes ledu ir riskantas, jo vietām tas joprojām esot plāns. Spēcīgs sals valda arī Francijas ziemeļos un austrumos, Šveicē, Beniluksa valstīs, Vācijā un Polijā. Parīzē un Briselē policistiem dots uzdevums nogādāt patversmēs bezpajumtniekus, lai viņi nenosaltu uz ielas - nedēļas nogalē Francijā reģistrēti divi gadījumi, kad cilvēki nosaluši. Par diviem beidzamo dienu laikā nosalušajiem vēsta Polijas varas iestādes, atzīstot, ka kopš 1. novembra aukstums prasījis jau 48 šīs valsts iedzīvotāju dzīvības. Naktī uz pirmdienu Polijas ziemeļaustrumos reģistrēts -26,2 grādu sals, taču vēl aukstāk bijis Vācijā, kur Cūgšpices novērojumu stacijā fiksēti -27 grādi. Interneta ziņu vietne The Local.de gan norāda, ka Cūgšpice Bavārijas Alpos atrodas gandrīz 3000 metru virs jūras līmeņa, taču piebilst, ka arī valsts dienvidu un austrumu līdzenumos gaisa temperatūra ir robežās no -10 līdz -15 grādiem, turklāt brāzmainā vēja dēļ ir sajūta, ka sals ir par kādiem 10 grādiem stiprāks. Naktī uz pirmdienu zemākā gaisa temperatūra kontinentā reģistrēta Zviedrijas ziemeļos (-39,6 grādi) un pie Pečoras upes Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos (-41 grāds), taču šajos reģionos februāra nogalē tāds aukstums ir ierasta parādība.
Aukstuma vilnis, kas pārņēmis Eiropu, jau izpelnījies dažādus epitetus. Briti to dēvē par Austrumu briesmoni (Beast from the East), itālieši par Buranu (no krievu valodas, kurā buran nozīmē sniega vētru), francūži par Maskavas-Parīzes ledus ekspresi, bet citi vienkārši par Sibīrijas vai arktisko salu. Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (WMO) speciālisti BBC stāstījuši, ka Eiropu pārņēmušais aukstuma vilnis ir saistīts ar virs Ziemeļpola novērojamo fenomenu, ko sauc par Pēkšņu stratosfēras sasilšanas gadījumu (Sudden Stratospheric Warming Event). Tā iespaidā ap arktisko gaisa masu virpuli, kas ziemās parasti griežas virs Ziemeļpola, valdošos rietumu vējus nomaina austrumu vēji, bet pats virpulis sadalās divās daļās, viena no kurām tranzītā caur Ziemeļsibīriju virzās uz Eiropu.
