Igaunijas simtgades gadā prezidente Kersti Kaljulaida ir apsolījusi uz mēnesi pārcelt Valsts prezidenta kanceleju uz Narvu – trešo lielāko un viskrieviskāko Igaunijas pilsētu. Viņa vēlas apliecināt, ka Igaunijas sabiedrība ciena Narvu un ir tai piederīga. Šodien pulksten divos Latvijas iedzīvotāji var sveikt kaimiņus zibakcijā pie Igaunijas vēstniecības, ar dziesmu novēlot gan daudz laimes dzimšanas dienā, gan daudz baltu dieniņu.
Jau gatavojoties valsts simtgadei, Igaunijā tika uzsvērts, ka liela uzmanība svētku pasākumos būs veltīta bērniem un jauniešiem, kā arī valsts tēla veidošanai ārzemēs. Igauņi savai valstij sagādājuši dāvanas paši, veidojot projektus, rīkojot pasākumus par saviem līdzekļiem, bet, protams, ir arī valsts piešķirts finansējums dažādiem projektiem. Sagaidot Igaunijas valsts simtgadi - oficiālā svinību diena ir sestdien, 24. februārī -, svētku pasākumi tiek rīkoti Tallinā, Hāpsalu, Narvā, Viljandi, Pērnavā, Paidē un Tartu. Līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā, arī Igaunijā valsts simtgadi svin vairākus gadus - no 2017. gada aprīļa līdz pat 2020. gada februārim.
Publicitātes foto: Aron URB
Igaunijas iedzīvotāji ir iesaistījušies sirsnīgā akcijā, godinot savas tautas dižgarus. Vairāk nekā 20 slaveni pieminekļi un iemīļotas skulptūras visā Igaunijā šonedēļ tiek īpaši uzpostas valsts karoga krāsu cepurēs un šallēs, vēsta igauņu prese. Milzīgu zilmelnbaltu adītu cepuri ar pušķi trešdien jau saņēma izcilā igauņu diriģenta, Valsts akadēmiskā vīru kora dibinātāja Gustava Ernesaksa piemineklis Tallinas Dziesmusvētku estrādē. Diriģents ir cilvēks, kurš visgrūtākajos laikos palīdzējis igauņu tautai saglabāt ticību sev. Pie siltas cepures ticis igauņu 19. gadsimta atmodas dzejnieces Lidijas Koidulas, pirmā Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Johana Laidonera Viljandi, igauņu literatūras pamatlicēja dzejnieka Kristiāna Jāka Petersona, eposa Kalevipoegs izveidotāja Frīdriha Reinholda Kreicvalda un citu izcilu Igaunijas personību pieminekļi dažādās pilsētās.
Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers šonedēļ valsts simtgadi atzīmēja kopā ar karavīriem, kuri dienē Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas misijā Libānā. Igaunija bija pirmā no trim Baltijas valstīm, kura aizsardzības budžetam atvēlēja divus procentus no iekšzemes kopprodukta, bet pašlaik - pat vairāk, kā arī pirmā no trim Baltijas māsām, kas pievienojās eirozonai.
Publicitātes foto: Aron URB
Igaunijas Republika tika proklamēta 1918. gada 24. februārī, pēc tam, kad Krievija atteicās no tai piederējušām Baltijas provincēm. 1918. gada 24. februārī pieņemtajā Manifestā visiem Igaunijas iedzīvotājiem teikts: «Ar šo dienu Igaunija tās vēsturiskajās un etnogrāfiskajās robežās tiek pasludināta par neatkarīgu demokrātisku republiku. Neatkarīgās Igaunijas robežās ietilpst: Harju novads, Lēnes novads, Jervas novads, Viru novads kopā ar Narvas pilsētu un tās apkārtni, Tartu novads, Veru novads, Vīlandes novads un Pērnavas novads kopā ar Baltijas jūras salām - Sāremā, Hījumā, Muhu un citām, kur pamatā Igaunijas tauta lielākā vairumā mīt.»
SUDRABA MARKA. Par godu Igaunijas simtgadei ir izlaista pastmarka no sudraba. Tādu dāvanu sagādājis pasta sūtījumu pakalpojumu sniedzējs Omniva. Uz pastmarkas attēlots Igaunijas lielais ģerbonis. Pastmarkas māksliniecisko noformējumu veidojis pazīstamais pastmarku mākslinieks Indreks Ilvess / Publicitātes foto
Igaunijas zili melni baltā karoga dzimšanas vieta ir Otepe. Tur 1884. gada 4. jūnijā ir iesvētīts mūsdienu Igaunijas valsts karogs, kas tolaik bija Tērbatas universitātes Igauņu studentu vienības karogs, bet 1996. gadā atvērta Igaunijas karoga istaba. Karoga zilā krāsa simbolizē debesis, ezerus un jūru, melnā - zemi, baltā - cilvēku vēlmi pēc gaismas un prieka. Igaunijas un Latvijas diplomātiskās attiecības ir nodibinātas 1919. gadā.
*****
Igauņi izvēlas protestēt Latvijā
Ar aicinājumu 24.02. visi kopā uz Latviju! Igaunijas iedzīvotāji tiek aicināti autokolonnā doties uz Latviju, lai protestētu pret nodokļu politiku savā valstī. Akcijas ierosmes sēkla ir sēta sociālajos tīklos, kur tās iniciators, Tartu iedzīvotājs Tāvi Lepiks pamatojis, kāpēc Igaunijas valstij tik zīmīgajā datumā aicina tautas brāļus pievienoties akcijai.
Igaunijā akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem līdz 2020. gadam cels par 10 procentiem gadā. Alum akcīzes nodoklis pērn tika palielināts jau divas reizes. Igaunijas parlaments gan plānoto nodokļu pieaugumu nedaudz mīkstinājis, taču ne atcēlis. Alkohola un degvielas tūrisms Latvijas un Igaunijas pierobežā ir izdevīgs Latvijas uzņēmējiem, bet Igaunijas ekonomikai rada zaudējumus, un tie ir mērāmi miljonos eiro. Pierobežas pilsēta Valka jau pārvērtusies par alkotūrisma Meku.
Tieši uz to ir uzmanību vērsis arī T. Lepiks - viņa iniciētā akcija nav vis par lētu dzeršanu, bet par naudu, kas iet secen Igaunijas valsts budžetam, jo igauņi dodas iepirkt alkoholu un degvielu pie saviem dienvidu kaimiņiem. Viņš nevarot sēdēt un mierīgi noraudzīties uz to, kas notiek valstī. Jau kopš pērnā gada nogales cilvēki Facebook šūmējās par nodokļu politiku Igaunijā, tāpēc arī tika nolemts doties protesta braucienā uz Latviju, kur igauņi atstāj savu naudu, pērkot degvielu un alkoholu. Akcijas rīkotājs uzskata, ka naudai būtu jāpaliek Igaunijā, jo pašreizējās nodokļu politikas dēļ izput mazie veikaliņi un arī degvielas tirgotājiem plānotā peļņa iet gar degunu. Aicinājumā protesta brauciena dalībniekiem teikts, ka iecerēts sagaidīt vismaz 100 cilvēku, taču pēdējās dienās pirms protesta akcijas redzams, ka interesi par šo braucienu izrādījuši gandrīz 9000 cilvēku. Ieraksti liecina, ka gatavošanās nav joks - ir norādīti koordinatori vairākās pilsētās. Būšot arī protestētāji no Helsinkiem. Protesta brauciena dalībniekiem uzsvērts; mērķis nav lētāk nopirkt alkoholu vai uzpildīt degvielu, bet gan pateikt valdībai - Igaunijas iedzīvotāji nepiekrīt tam, ko piedāvā valsts.
