Lietuvā valsts simtsgades dēļ atļauts neievērot gavēni
 
©Scanpix

Lietuva savu 100. gadadienu kopš mūsdienu valsts izveides atzīmēja 16. februārī, un šī diena sakrita ar Lielā gavēņa sākumu, kas katoļu baznīcā nozīmē atturēšanos no vienas no miesiskajām baudām – ēšanas. Lietuvas katoļu bīskapu sapulces sekretariāts pirmo reizi pieņēma lēmumu mainīt gavēņa uzsākšanu par vienu dienu.

Lietuvas jubilejā katoļticīgajiem līdz ar šo lēmumu bija atļauts baudīt gaļu, bet, protams, tie, kuri to vēlējās, varēja gavēt arī 16. februārī. Lietuvas katoļu baznīcas augstākā vadība norādīja, ka izņēmums pieļauts, jo valsts gadadiena ir nozīmīga arī baznīcai. «Neatkarīgu Lietuvu radīja brīvi un ticoši cilvēki,» uzsvērts paziņojumā. Lietuvas bīskapi aicināja ikvienu pievienoties pateicības lūgšanā tiem cilvēkiem, kuri dāvināja Lietuvai brīvību. Saskaņā ar garīdznieku skaidrojumu, Lielā gavēņa pirmajā dienā ticīgie drīkst nelietot uzturā gaļu, jo tik svarīgs notikums, kā valstiska simtgade ir pelnījis, lai cilvēki to pavadītu līksmībā. Vienlaikus uzsvērts, ka šis ir izņēmuma gadījums un turpmākajos gados šis pienākums būs spēkā.

Gavēņa ievērošanu paredz ceturtais bauslis: «Tev būs baznīcas noteiktajās dienās atturēties no gaļas ēdieniem un ievērot gavēni.» Gavēņa plašāka nozīme ir spēja valdīt pār instinktiem un iegūt sirds brīvību, nožēlot grēkus. Citiem vārdiem sakot, spēja atturēties no pārmērībām un kārdinājumiem 40 dienas - līdz Lieldienām. Gavēnis tiek sākts Pelnu dienā. Gavēņa laikā nav pieņemts rīkot izklaides pasākumus, arī precēties, bet laiku veltīt grēksūdzēm un lūgšanām.