ANO Starptautiskajā holokausta upuru piemiņas dienā 27. janvārī tiek pieminēta XX gadsimta traģēdija – nacistiskās Vācijas īstenotais holokausts pret ebreju tautu.
Rīgā, Biķernieku memoriālā, kur atrodas vislielākā masu iznīcināšanas un nacistiskā terora upuru apbedīšanas vieta Latvijā, no 1941. līdz 1944. gadam tika nogalināti ap 35 000 cilvēku. Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, bija cilvēki, kuri Otrā pasaules kara laikā glāba ebrejus no nāves. Viens no tādiem bija Žanis, īstajā vārdā Jānis, Lipke. Viņa dzimšanas dienā 1. februārī tiks pasniegta pirmā Lipkes balva Sudraba pagale, to saņems vēsturnieks un Rīgas geto ieslodzītais, muzeja Ebreji Latvijā dibinātājs Marģers Vestermanis.
PIRMS MĒNEŠA. Tikai pirms mēneša atvērtajā ekspozīcijā atrodamas liecības arī par Latviju, mūsu valsts diplomātiem un politiķiem pagājušā gadsimta 30.-40. gados / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
Žanis Lipke bija ostas strādnieks. Viņš bija atbildīgs par ebreju nogādāšanu no Rīgas geto uz darbu un atpakaļ. Lipke kopā ar ģimeni un draugiem izglāba ap 50 ebreju. Pats savulaik teicis, ka nav skaitījis - cik varējis, tik izglābis. Viņš saņēmis Jad Vašem - Holokausta mocekļu un varoņu piemiņas institūta apbalvojumu Taisnīgais starp tautām, ko Izraēla valsts un ebreju tautas vārdā pasniedz cilvēkiem, kuri, riskējot ar savām dzīvībām, holokausta laikā glāba ebrejus. Ķīpsalā ir Žaņa Lipkes memoriāls, kurā izstāstīta šī Latvijas vēsturei sāpīgā lappuse.
Bet arī kaimiņos - Lietuvā, Kauņā, ir memoriāls muzejs, kas veltīts par Japānas Oskaru Šindleru dēvētajam diplomātam Čiunem Sugiharam. Arī viņš saņēmis apbalvojumu Taisnīgais starp tautām. Abi muzeji ir dibināti nesen, Kauņas muzejs ir vecāks, lai gan tur atzīst, ka salīdzinoši nesen Lietuvā sākts runāt par japāņu diplomātu Sugiharu un viņa darbību Otrajā pasaules karā. Savā nesenajā Eiropas vizītes laikā Japānas premjerministrs Sindzo Abe apmeklēja arī Kauņu, kur godināja japāņu diplomāta piemiņu. Sugihara izglāba vairāk nekā 6000 ebreju, izsniegdams viņiem Japānas vīzas, lai cilvēki caur toreizējās Padomju Savienības teritoriju nokļūtu Japānā un izbēgtu no drošas nāves.
CEĻŠ UZ DZĪVI. Vīzas, kuras izsniedza Japānas konsulātā Kauņā, tiek dēvētas par Vīzām dzīvei. Tāds nosaukums ir arī ekspozīcijai / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
Kauņā Sugiharas māju zina daudzi. Muzeja veidotāji ar lepnumu stāsta gan par pašreizējo sadarbību ar Japānu, gan par japāņu diplomāta biogrāfiju. Laikā, kad Lietuva Otrā pasaules kara laikā vēl bija neitrāla teritorija, Sugihara ieradās, lai veidotu attiecības starp Lietuvu un Japānu, un viņa pienākumos ietilpa arī izdot tranzīta vīzas. Viņš pat nenojauta, ka vīzu izsniegšana kļūs par viņa galveno pienākumu - nāksies strādāt pat 20 stundu dienā un izsniegt daudz vairāk vīzu, nekā to atļāva dienas limits. Tolaik vēl neokupētajā Lietuvā no Polijas bija ieradušies 12 000 ebreju. Viņiem ceļš uz Japānu bija dārgs naudas un dzīvības izteiksmē - tas maksāja bargu naudu, toties bija iespēja palikt dzīviem. Par ceļu cauri toreizējai Padomju Savienībai bija jāmaksā valūtā - dolāros, kas tolaik bija nelikumīgs maksāšanas līdzeklis. Muzejā tagad stāsta, ka aizbraukušie un izdzīvojušie ebreji stāstīja: viņus varēja tērpināt, kādā valūtā maksās, varēja piesieties, ka dolāri ir neatļauts maksāšanas līdzeklis, apmaiņā pret vīzu varēja pieprasīt sadarbību ar VDK. Dažādi bija. Muzejs pašlaik sazinās ar vairāk nekā 20 izdzīvojušo ģimeņu pēctečiem.
Vīzu dalīšana Kauņā notika līdz pat pēdējam brīdim, arī pie vilciena, kad Sugihara ar ģimeni devās prom no Kauņas. No vilciena tika izdalītas arī tukšas vīzu formas, lai cilvēki varētu tās aizpildīt paši. Viņa pēdējā darba vieta bija Bukarestē Rumānijā. Kad Rumānijā ienāca padomju karaspēks, Sugihara un viņa kuplā ģimene - sieva un trīs dēli - tika arestēti un 18 mēnešu pavadīja padomju gūstā. Vēlāk viņi atgriezās Japānā.
