Krievija nosodījusi Lietuvas Biržu rajona pašvaldības lēmumu pievienot padomju karavīru pieminekļiem paskaidrojošas plāksnītes, kurās teikts, ka šajos monumentos iekaltie uzraksti neatbilst vēsturiskajai patiesībai.
"Otrā pasaules kara laika padomju karavīru apbedījumu vieta (kultūras mantojuma objekts.) Padomju laiku ideoloģizētie uzraksti neatbilst vēsturiskajai patiesībai," vēsta plāksnīte, kas pagaidām uzstādīta padomju karavīru kapos vienā Biržu rajona apdzīvotajā vietā - Nemunēļa Radvilišķos, bet šogad tādas paredzēts uzlikt arī pašos Biržos un Vabalninkā.
Krievijas vēstniecība Viļņā pirmdien izplatījusi paziņojumu, kurā šis lēmums nosaukts par zemisku.
"Tas ir patiesi zemisks lēmums, kas aizskar to 970 karavīru, tai skaitā četru Padomju Savienības varoņu piemiņu, kuri 1944.krituši, atbrīvojot šo Lietuvas teritoriju no fašistiskās Vācijas iebrucējiem," teikts paziņojumā.
Vēstniecība norādījusi, ka Biržu amatpersonu lēmumu "izvērtēs juristi".
Kā pagājušajā nedēļā rakstīja avīze "Lietuvos žinios", Biržu politiķi un amatpersonas jau vairāk nekā piecus gadus sarakstās ar dažādām Lietuvas valsts iestādēm, vaicājot, ko būtu iespējams darīt, lai pieminekļu uzraksti padomju karavīru atdusas vietās, kuros viņi nosaukti par Lietuvas atbrīvotājiem, nemaldinātu sabiedrību.
"Pirmoreiz padomu lūdzām Kultūras mantojuma departamenta speciālistiem, saņēmām norādījumu vērsties Kultūras ministrijā, tā savukārt ieteica rakstīt Ārlietu ministrijai, bet diplomātiskā resora pārstāvji paskaidroja, ka darīt nav iespējams neko - ir jāgaida starpvalstu vienošanās. Tā sarakstījāmies ne vienreiz vien," laikrakstam stāstīja Biržu rajona pašvaldības vēstures mantojuma aizsardzības speciālists Daļus Miķeļonis, atgādinot, ka Lietuvas un Krievijas sarunas par padomju karavīru apbedījuma vietām Lietuvā un izsūtīto lietuviešu kapu Krievijas teritorijā notiek jau 15 gadus, tomēr gals tām vēl aizvien nav redzams.
Kā norādījusi Biržu mēra vietniece Irute Varziene, ķerties pie problēmas risināšanas pašvaldību pamudinājusi Lietuvas valstiskuma atjaunošanas simtgades tuvošanās.
"Uzskatu, ka šīs plāksnītes neko nenoniecina, bet sniedz ļoti konkrētu paskaidrojumu, ka šajos uzrakstos, kas slavina padomju karavīrus un izsaka viņiem pateicību, nav atspoguļota vēsturiskā patiesība," viņa sacījusi ziņu aģentūrai BNS.
"Nezinu, vai viņi tiešām bija atbrīvotāji, ja mūsu ļaudis pēc tam desmit gadus ar viņiem mežos cīnījās un neatgriezās," viņai piebalsojis Miķeļonis.
Aktīvs partizānu karš par valstiskās neatkarības atjaunošanu Lietuvā norisinājās no 1944. līdz 1953.gadam. Šai laikā dzīvību zaudēja vairāk nekā 20 000 nacionālo partizānu, viņu tuvinieku un atbalstītāju.
Padomju okupācijas laikā no 1940.gada līdz 1952.gadam no Lietuvas tika izsūtīti 275 tūkstoši cilvēku.
