Krievijas šovbiznesa zvaigznes Ksenijas Sobčakas paziņojums par nodomu kandidēt uz Krievijas prezidenta amatu nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās izraisījis prognozējamu reakciju.
Sabiedrības vairākums tikai parausta plecus, pavīpsnā vai pasmejas, bet vairums liberālās opozīcijas pārstāvju šajā pieteikumā saskata Kremļa roku un mēģinājumu šķelt opozīciju, šķiet, piemirstot - pēc tam, kad Aleksejam Navaļnijam ir liegts kandidēt vēlēšanās, sava daudzmaz cerīga kandidāta opozīcijai nemaz nav.
35 gadus vecā K. Sobčaka uz prezidenta amatu pretendēs kā neatkarīgā kandidāte, kas nozīmē - lai Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli viņu reģistrētu, jāsavāc vismaz 300 000 atbalstītāju paraksti. Ar to problēmu varētu nebūt, jo augstākās sabiedrības dāmai, ko Rietumos parasti dēvē par krievu Perisu Hiltoni, ir 5,2 miljoni sekotāji sociālajā tīklā Instagram, un viņu vairumam K. Sobčakas līdzdalība kampaņā noteikti šķiet aizraujošāka par kārtējiem komunista Genādija Zjuganova un mērenā liberāļa Grigorija Javļinska teorētiskajiem priekšvēlēšanu disputiem. Nedz abi šie politiķi, nedz pat prezidents Vladimirs Putins vēl nav oficiāli atklājuši, vai kandidēs vēlēšanās.
Uz to vērsusi uzmanību arī K. Sobčaka, pavēstot, ka viņa varētu būt laba izvēle tiem vēlētājiem, kuri labprāt balsotu «pret visiem» - vēlētājiem, kuriem nav pieņemams parastais kandidātu loks un valsts elites «meli, zādzības un korupcija». Līdz ar to K. Sobčaka sevi faktiski pozicionējusi kā opozīcijas balsi, turklāt vēlāk intervijā televīzijas kanālam Dožģ, kur joprojām vada savu pārraidi, skaidrojusi - ja A. Navaļniju neticamā kārtā reģistrēs par kandidātu vēlēšanās, viņa ir gatava atsaukt savu kandidatūru par labu pazīstamākajam opozīcijas pārstāvim. «Piecos gados, kas apritējuši kopš 2012. gada protestu viļņa, mani politiskie uzskati ir stingri nostabilizējušies. Es esmu gatava par tiem paziņot un pēc tam tos aizstāvēt jebkurā līmenī, ieskaitot pašu augstāko,» sacīts K. Sobčakas atklātajā vēstulē laikrakstam Vedomosti.
K. Sobčaka, kura savulaik absolvējusi prestižo Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtu (MGIMO), patiešām jau kopš 2012. gada ir pievienojusies Krievijas opozīcijai un pat saņēmusi administratīvo sodu par piedalīšanos neatļautās protesta akcijās, piedzīvojusi kratīšanu savā dzīvoklī un bijusi spiesta aiziet no labi apmaksāta darba televīzijas kanālā MTV Rossija, jo nebija saskaņojusi A. Navaļnija aicināšanu uz interviju. Taču opozīcijas aprindās viņa par savējo netiek uzskatīta - kaut vai radurakstu dēļ. K. Sobčakas māte Ludmila Narusova joprojām ir senatore Federācijas padomē, bet viņas tēva, nelaiķa Anatolija Sobčaka, kurš 1991. gadā tika ievēlēts par Sanktpēterburgas mēru, vietnieks un uzticības persona bija neviens cits kā V. Putins.
Cik tālu K. Sobčaka ir gatava iet politiskā cīņā pret savu krusttēvu - jautā opozīcija. Interneta ziņu vietne Meduza atgādina, ka baumas par to, ka prezidenta administrācija meklē V. Putinam piemērotu treniņpartneri - sievieti un par labāko kandidatūru uzskata tieši K. Sobčaku, sāka izplatīties jau septembra sākumā. Vairāk nekā mēnesi K. Sobčaka noliedza ne tikai to, ka ir Kremļa projekts, bet arī to, ka vispār gatavojas kandidēt vēlēšanās, lai gan ir virkne dokumentu, kas vedina uz domām, ka sagatavošanās darbi kandidēšanai sākti jau pirms vairāk nekā mēneša. Uzskatīt, ka Kremlis mēģinājis sakompromitēt kandidāti, ir spējīgi tikai nelabojami sazvērestības teoriju piekritēji, jo reālus draudus V. Putinam viņa nerada, tāpēc uzreiz ir vietā jautājums - ja reiz K. Sobčaka melojusi par to, ka negrasās kandidēt, varbūt viņa melo arī par to, vai tas tiek darīts ar V. Putina ziņu? Taču, no otras puses, arī vaimanas par opozīcijas šķelšanu diez vai ir vietā - lai kuru kandidātu opozīcija liktu A. Navaļnija vietā, viņam būtu atvēlēta tikai zibensnovedēja loma (kā Mihailam Prohorovam 2012. gada vēlēšanās). Un arī A. Navaļnijs pat absolūti tīru un godīgu vēlēšanu rezultātā diez vai spētu atņemt V. Putinam tik daudz balsu, lai vismaz būtu nepieciešama otrā vēlēšanu kārta.
