Pasaulē: Eksperti: Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm ciešāk jāsadarbojās drošības stiprināšanā 11 komentāri
 
Pasaulē

Eksperti: Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm ciešāk jāsadarbojās drošības stiprināšanā

 
Ilze Zvēra/f64

Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm ciešāk jāmeklē jauni veidi, kā ciešāk sadarboties drošības stiprināšanā, sestdien atzina Rīgas konferences dalībnieki diskusijā par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu darba kārtības maiņu Eiropas Savienības (ES) un NATO kontekstā.

Bijušais Dānijas ārlietu ministrs Ufe Elemans-Jensens norādīja, ka jāveic uzlabojumi valstu aizsardzības struktūrās, kā arī militāro iepirkumu, apmācības, izglītības un kopīgi izpildītu militāro operāciju jomā ir jāsadarbojās ciešāk, un būtu nepieciešams jauns NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga ziņojums, kas aptvertu NB8 formāta grupu, lai saprastu un sistemātiski noteiktu jaunas sadarbības jomas.

Tomēr viņš vērsa uzmanību, ka saskaņotu rīcību un politiku aizsardzības jomā nav viegli panākt, jo Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir dažādas.

“Dažas valstis ir ES, dažas nav. Dažas ir NATO, dažas nav. Dažas iesaistās kopējā ES aizsardzības politikā, citas nē. Pastāv atšķirības, tomēr vienlaikus esam spējuši sadarboties neskaitāmās jomās, ne tikai aizsardzībā,” teica Elemans-Jensens.

Zviedrijas aizsardzības asociācijas ģenerālsekretāre un "The Atlantic Council" Ziemeļeiropas direktore Anna Vīslandere norādīja, ka svarīgi saprast, kā Ziemeļvalstis spēs sadarboties ar Lielbritāniju aizsardzības jomā arī pēc tās izstāšanās no ES. Tāpat, domājot par Eiropas aizsardzības spējām, jādomā par efektīvu izmaksu izlietojumu un to, lai funkcijas nedublētos, piemēram, ar NATO.

Viņa arī skaidroja, ka Ziemeļvalstu vidū katrai valstij ir savas atšķirības, tomēr ES un NATO partnerība ar Zviedriju un Somiju ir bijusi samērā veiksmīga, un sadarbībā tās ir bijušas elastīgas.

"Ir bijusi gan ciešas sadarbības vēsture, gan periodi, kad valstis bijušas nošķirtas viena no otras. Esam pārtapšanas periodā, un trīs lietas - Krievijas politika, "Breksit" un ASV politika - ietekmē arī Ziemeļvalstu politiku," domā eksperte.

"Pēc "Breksit" mums būs ES, kur dzinējspēks būs Vācija un Francija, un tas mainīs ES aprises. Ja paraugāmies uz ES nākotni, tā būs cita ES. Un arī ASV prezidenta Donalda Trampa neprognozējamība ir viņam raksturīga, un ar to ir jāsadzīvo. Tomēr ES un ASV attiecības mainītos arī bez Trampa," sacīja Vīslandere.

Tikmēr bijušais ASV aizsardzības sekretāra virsnieka palīgs Eiropas un NATO politikas jautājumos Džeimss Taunsends sacīja, ka ASV tagad spēlē daudz lielāku lomu Baltijas valstu aizsardzībā neka agrāk, un pauda cerību, ka ASV palīdz Batlijas valstīm justies drošāk, lai tās varētu koncentrēties uz nepieciešamajiem darbiem ES.

"Mēs piesedzam jūsu muguru, lai jūs varētu darīt savu darbu," piebilda Taunsends. Viņš vērsa uzmanību, ka Ziemeļu reģionā ir vēl ļoti daudz darāmā, lai stiprinātu saliedētību un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu balss būtu vienotāka ES.

Savukārt Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājs Urbans Alīnu norādīja, ka laikā, kad Baltijas valstis atguva neatkarību, Zviedrijai bija svarīgi tām palīdzēt ne tikai Baltijas valstu dēļ, bet arī Zviedrijas interešu dēļ, tomēr bija šaubas par Baltijas valstu nākotni un attīstības iespējamajiem virzieniem.

"Palīdzot, par situāciju Baltijas valstīs jutāmies nervozi. Piemēram, zinot etnisko krievu sastāvu Rīgā. Mēs nezinājām kā vide Baltijā attīstīsies, tomēr vēlējāmies nostiprināt neatkarīgo valstu suverenitāti. Ļoti pozitīvi, ka Baltijas valstis tagad ir NATO un ES, jo šajā ģeopolitiskajā situācijā pretargumenti par Baltijas valstu uzņemšanu ES un NATO būtu daudz spēcīgāki, ņemot vērā Krievijas tagadējo politiku," teica Alīns.

Viņš vērsa uzmanību, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir uzsākušas sadarbību daudzās jomās, un to turpinājušas, tomēr būtu nepieciešams vairāk enerģijas Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībā. Pēc viņa domām, Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm būtu vairāk jāsadarbojās ar Višegradas grupas valstīm - Poliju, Ungāriju, Čehiju un Slovākiju, lai tās virzītu tuvāk Eiropai un tās vērtībām.

"Višegradas četrinieks izzūd - Ungārija un Polija slīd projām. Es ticu, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis varētu mēģināt pievirzīt šīs valstis atpakaļ un [panākt, ka tās} lūkojas mūsu virzienā, jo šī tendence, kas tur šobrīd norisinās, šķiet mazliet biedējoša," piebilda Alīns.

Komentāri [11]
#
Vispareja evaUKacija 30.septembris 2017 22:42 atbildēt
Vieniga drosiba kas Latvijas iedzivotajiem ir vajadziga, ir parlieciba ka pieticigi dzivojot galus kopa savilkt vereetu.
 
#
Noirmatīvs 30.septembris 2017 19:50 atbildēt
Neitrālas Baltijas valstis ir buferzona starp austrumiem un rietumiem.
 
#
Neslāvs » Noirmatīvs 1.oktobris 2017 4:28 atbildēt
Buferzona ir tava pakaļa, mēs esam NATO.
 
#
Cecīlija Koks 30.septembris 2017 19:46 atbildēt
Baltijas valstīm militārajā jomā jāsadarbojas ar jebkuru valsti!
Jo visām valstīm ienaidnieks taču ir tikai viens - krievijas federācija.
Bet pats galvenais, latviešu tautai jālūdzas ASV, lai viņa šeit izveido pastāvīgas karabāzes ar kodolieročiem. Tikai tad mēs atradīsimies pilnīgā drošībā.
Bet Ķīna no savas puses izdarīs pārējo
 
#
Raimonds 30.septembris 2017 19:33 atbildēt
Lai Latvija būtu drošībā, no šejienes ir jāizved NATO. Tad te mums atkal būs situācija 1991-2004 , kad te nebija nekāda apdraudējuma ... nekādas histērijas ... cilvēki varēja mierīgi dzīvot un strādāt ... bez skaļiem būkšķiem naktīs un dienā ....
 
#
zvirbulēns 30.septembris 2017 19:28 atbildēt
Vai tam zviedram kāds nepateica. lai šie izbeidz tirgoties ar Krieviju? Zviedrija - reti negodprātīga valsts, varbūt Pūķins visupirms okupēs taisni šo valsti.
 
#
Raimonds » zvirbulēns 30.septembris 2017 19:38 atbildēt
Vari paskaidrot, kāpēc Pūķins lai vispār te ko okupētu? ... Krievija jau vairākkārt ir paziņojusi, ka viņai nav nekādu agresīvu nodomu te Baltijā... te par okupāciju muld tikai NATO ģeneràļi ... un kā vienmēr bez jebkadiem faktiem pret Krieviju ...
Bet ar reāliem faktiem iz dzīves ... ka Latvijā arvien vairāk brauc iekšā NATO okupanti ... :)
 
#
____________ » Raimonds 30.septembris 2017 19:49 atbildēt
ak tad par krimas okupāciju jau esi aizmirsis?
tu maz spēj apjēgt, kādas šausmas bija jāpiedzīvo krimas pamatiedzīvotājiem, kad krievijas armija viņus izlika no dzīvesvietām un aplaupīja!
 
#
Kašķe » ____________ 30.septembris 2017 21:24 atbildēt
Esi bijis Krimā? Esi to redzējis? Tici masu medijiem, kas vienu vietu fotografē no astoņām pusēm? Krimā, starp citu, dzīvo vairāk krievu tautības iedzīvotāji! Un tā kā ukraiņi jau no senseniem laikiem neieredz krievus- moskaļus un kacapus, tad, jūtot, ka rokas atbrīvojušās lieliem darbiem , savu vadoņu musināti, viņi varēja Krimā uztaisīt Bērtuļa nakti.Tas skaidrs katram ezītim. Un par to aplaupīšanu un izlikšanu- paprasiet bēgļiem, kā notiek, kad mūsu "draugu"no ASV armijas un Nato tiek pie teikšanas!Bet viņi tak balti un pūkaini!
 
#
kašķis » Kašķe 30.septembris 2017 22:55 atbildēt
starp citu, arī kaļīņingradā dzīvo tikai krievu tautības iedzīvotāji!
jo vietējo iedzīvotāju tur vispār vairs nav!
krievija tūlīt pēc kara uztaisīja tur etnisko tīrīšanu (attīrīja teritoriju no vāciešiem), ieveda to vietā iedzīvotājus no krievijas un un tagad tur dzīvo tikai krievi.
nu tieši tāpat, kā tagad krimā
 
#
Neslāvs » Raimonds 1.oktobris 2017 4:30 atbildēt
Vai >500 000 krieveļu tā nav okupācija ?
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers