Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien aicinājuši piemērot Ziemeļkorejai stingrākas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, paziņojot, ka Phenjana ar pēdējo kodolizmēģinājumu sasniegusi "jaunu provokācijas dimensiju".
"Kanclere un prezidents ir vienisprātis, ka Ziemeļkoreja ir saminusi kājām starptautiskās tiesības, un starptautiskajai sabiedrībai tādēļ ar apņēmību jāreaģē uz šo jauno eskalāciju," paziņoja Merkeles birojs.
Abi līderi aicina piemērot Ziemeļkorejai stingrākas ES sankcijas, teikts paziņojumā.
Makrons pa telefonu apspriedās arī ar Itālijas premjerministrs Paolo Džentiloni, kurš ieņēma līdzīgu nostāju, norādot, ka nepieciešama stingra atbilde no starptautiskās sabiedrības puses.
Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls paziņoja, ka Ziemeļkorejas svētdien veiktais kodolizmēģinājums prasa "nosvērtu, bet skaidru atbildi".
Scanpix.ee
"Mēs apspriedīsim šo reakciju ar partneriem ES. Es esmu pārliecināts, ka arī ANO Drošības padome veiks nepieciešamos pasākumus," sacīja Gabriēls.
ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni paziņoja, ka Ziemeļkorejas rīcība ir "liela provokācija" un "smags drauds reģionālajai un starptautiskajai drošībai".
"Eiropas Savienības vēstījums ir skaidrs: Ziemeļkorejai ir pilnībā jāizbeidz sava kodolprogramma un masu iznīcināšanas ieroču un ballistisko raķešu programma," paziņoja Mogerīni, aicinot Phenjanu iesaistīties dialogā.
Mogerīni sacīja, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri apspriedīs šo jautājumu nākamajā nedēļā, kad tiksies Tallinā.
ES ir pakāpeniski palielinājusi sankcijas pret Phenjanu, sevišķi pēdējos mēnešos.
Pēdējo reizi ES savu Ziemeļkorejas "melno sarakstu" papildināja augustā, kad Ziemeļkoreja izmēģināja divas starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kas var sasniegt lielāko daļu ASV teritorijas.
ES sankcijas, no kurām pirmās tika pieņemtas 2006.gadā, ir daļa no starptautiskās sabiedrības centieniem iegrožot Phenjanas kodolprogrammu un ballistisko raķešu programmu.
