Pasaulē: Tūristu nogurdinātie vēlas samazināt viesu skaitu 4 komentāri
 
Pasaulē

Tūristu nogurdinātie vēlas samazināt viesu skaitu

 
NEIEDERĪGS. Venēcijas iedzīvotāji jau gadiem ilgi protestē pret lielo kruīzu kuģu ienākšanu lagūnā / Reuters

Lielākā daļa pasaules pilsētu sapņo par tūristu piesaistīšanu, taču dažviet Eiropā iedzīvotāji jau tik ļoti noguruši no tūristu bariem, ka aizvien uzstājīgāk pieprasa ierobežot viesu skaitu. Britu mediji ar bažām vēsta par kreisajiem radikāļiem Barselonā un Maljorkā, kuri jau uzsākuši vardarbīgas akcijas un varot apdraudēt britu atpūtniekus. Vietējās varasiestādes agresiju, protams, nosoda, taču atzīst problēmas esamību un jau ķērušās pie pasākumiem, lai ierobežotu vismaz tā saukto turismo barato – lēto jeb, prasti izsakoties, dzērājtūrismu.

Lēmumi, kas vērsti uz viesu skaita samazināšanu, šīs vasaras sākumā jau pieņemti Horvātijas pilsētā Dubrovnikā un Santorines salā Grieķijā, par ierobežojumiem (tiesa, ne pirmo reizi) spriež arī Romas un Venēcijas amatpersonas.

Neviesmīlīgie katalāņi

«Tūristi, dodieties mājās!», «Šis vairs nav tūrisms, bet iebrukums» - tāds ir vadmotīvs protesta akcijām, kas šovasar notiek vienā no Eiropas populārākajiem tūristu galamērķiem Barselonā. Taču, saprotot, ka tikai ar piketiem, grafiti zīmēšanu vai plakātu izkāršanu nepietiek, aktīvisti no kreisās jauniešu kustības Arran Jovent no vārdiem pārgājuši pie darbiem. Jūlija nogalē pamatīgu izbīli piedzīvojuši kādā autobusā esošie britu atpūtnieki, jo maskās tērpti jaunieši netālu no stadiona Camp Nou ielenkuši autobusu, pārdūruši tam riepu, bet pēc tam uz vējstikla uzkrāsojuši uzrakstu «Tūrisms nogalina vietējos rajonus». Riepas pārdurtas citas britu grupiņas izīrētajiem velosipēdiem Barselonā. Bet augusta sākumā radikāļi par sevi atgādinājuši Maljorkas salas lielākajā pilsētā Palmā - viņi sarīkojuši lāpu gājienu pie restorāna, kurā vakariņojuši tūristi, izsituši loga stiklu, bet pēc tam iebrukuši restorānā un apbēruši atpūtniekus ar konfeti papīriņiem. Britu laikraksti šiem incidentiem pievērsuši lielu uzmanību, norādot, ka uz Kataloniju un Baleāru salām vairs nav īsti droši doties, un brīdinot, ka 17. augustā, kad Sansevastjanā sāksies gadskārtējais Basku zemes festivāls, iecerēta vērienīga pret tūrismu vērsta protesta akcija, ko rīkos basku kreisā kustība Ernai.

Arran Jovent savā Twitter lapā gan uzsvērusi, ka negrasās fiziski apdraudēt Barselonas viesus: «Mūsu akcijas nav vērtējamas kā uzbrukums tūristiem, bet gan kā vēršanās pret tiem cilvēkiem, kuri gūst peļņu no pašreizējā tūrisma modeļa, kas atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz pilsētu un tās iedzīvotājiem.» Bet organizācijas pārstāve Lora Floresa sarunā ar laikrakstu The Times paudusi gandarījumu, ka protesta akcijas beidzot ir pamanītas, solot tās turpināt līdz brīdim, kamēr problēma tiks atrisināta.

Spānijas premjers Mariano Rahojs uz publikācijām britu presē reaģējis ar solījumu tikt galā ar radikāļiem un garantēt tūristu drošību, kas ir saprotami - pērn valsti apmeklēja vairāk nekā 75 miljoni iebraucēju un tūrisma industrija nodrošināja aptuveni 11% no iekšzemes kopprodukta, raksta interneta ziņu vietne The Local.es. Barselonā tūrisma ekonomiskā atdeve ir vēl lielāka - ap 14% pilsētas budžeta, turklāt šī industrija nodrošina darba vietas aptuveni 75 000 no 1,6 miljoniem pilsētnieku. Taču būtu nepareizi apgalvot, ka tūristu pieplūdums neapmierina tikai tādus radikāļus kā Arran Jovent, kas ir uzsvērti antikapitālistiska kustība. Jūnijā notikušajā Barselonas domes rīkotajā aptaujā par nozīmīgākajām pilsētas problēmām 19% iedzīvotāju atbildēja, ka viņus visvairāk satrauc masu tūrisms, bet tikai 12,4 sūdzējās par bezdarbu un 7% par transporta problēmām. Bet pašu barseloniešu vidū populārs kļuvis teiciens, kas atgādina britu melno humoru: «Kas gan tā ir par tūrisma sezonu, ja mēs nedrīkstam viņus šaut?»

Vietējiem nākas pamest pilsētu

The Guardian rīcībā esošā statistika liecina, ka pagājušajā gadā aptuveni deviņi miljoni cilvēku vismaz vienu nakti nodzīvojuši kādā no Barselonas viesnīcām (to skaits kopš 1990. gada ir pieaudzis no 118 līdz 426), vēl aptuveni tikpat daudz īrējuši apartamentus pilsētā, bet 12 miljonu Barselonā pavadījuši dienu, ierodoties ar automašīnām, vilcieniem, autobusiem vai kruīzu kuģiem. Ir dienas, kad pilsētas centrā vienlaikus drūzmējas vairāk nekā 130 000 tūristu, pie svarīgākajiem apskates objektiem, kafejnīcās un restorānos veidojas milzīgas rindas, pludmalē nav iespējams atrast pat vietu, kur apsēsties, un pilsētas viesi sāk ķildoties savā starpā.

Ja tūristi būtu apsēduši tikai pludmali, Guela parku vai Sagrada familia, pilsētas iedzīvotāji varbūt vēl varētu samierināties, taču viņu radītā kņada jūtama jau visos pilsētas rajonos. Lielākās neērtības to iedzīvotājiem rada skaļie jauniešu bari, uz kuriem visbiežāk attiecināms termins turismo barato - viņi ieradušies ar lētajām aviokompānijām, lielveikalos iegādājas vīna un cita alkohola krājumus (nereti arī meklē iespēju tikt pie vieglajām narkotikām), bet pēc tam dienas pavada pludmalē un tās apkaimē, bet naktī rīko mežonīgas ballītes noīrētajos dzīvokļos. The Local.es uzsver, ka gados jaunajiem britiem vai skandināviem Spānija, kur reti kurš strādājošs jaunietis var nopelnīt vairāk par 1000 eiro mēnesī, šķiet pietiekami lēta zeme, un reibumā viņus nebaida arī municipalitātes paaugstinātās soda naudas - 750 eiro par alkohola lietošanu vietās, kur tas aizliegts, tikpat daudz par staigāšanu pa pilsētu pusplikiem (šo sodu parasti piemēro dāmām) un 1200 eiro par naktsmiera traucēšanu dzīvojamos rajonos.

Taču vēl sliktāk ir tas, ka beidzamo gadu laikā nekustamo īpašumu un to īres cenas pat rajonos, kas atrodas samērā tālu no pludmales, sākušas kāpt debesīs, jo uzņēmīgi ļaudis iegādājas dzīvokļus, lai pēc tam tos izīrētu tūristiem. Barselonai īsti vairs nav, kur paplašināties, jo pilsēta ir iespiesta starp jūru un kalniem. Iedzīvotāju pirktspēja ir zemāka nekā atpūtniekiem no Eiropas ziemeļiem, un aizvien lielākam skaitam cilvēku nākas pamest dzimto pilsētu.

Pilsētas galva Ada Kolau atzīst, ka pilsētnieku izspiešana no Barselonas ir liela problēma un šāda situācija nav pieļaujama. Beidzamā gada laikā viņas vadītā mērija jau pieņēmusi virkni lēmumu. Pirmkārt, pārtraukta jaunu viesnīcu celtniecības atļauju izsniegšana, bet otrkārt, pilsētas varasiestādes aktīvāk sākušas kontrolēt notiekošo nekustamā īpašuma īres tirgū, kas līdz šim atradies pelēkajā zonā - izīrētāji lielā daļā gadījumu sevi neapgrūtināja ar nodokļu maksāšanu. Pilsētas mērija sāka ar to, ka uzlika 600 000 eiro lielu naudas sodu interneta platformai Airbnb, kas darbojas kā starpnieks šādos darījumos, bet pēc tam ieviesa speciālu licencēšanas sistēmu īstermiņa īres līgumiem, paaugstināja nodokļus īpašumiem, kas tiek izīrēti uz neilgu laiku, kā arī uzsāka intensīvas pārbaudes, lai atmaskotu tos izīrētājus, kuri cenšas šos likumus apiet. Nav pārsteigums, ka vietējie iedzīvotāji labprāt dalās ar informāciju, regulāri ziņojot par apartamentiem, kuros apmetušies svešinieki. Starp citu, Palmas municipalitāte šovasar pat apsprieda iespēju vispār aizliegt pilsētniekiem izīrēt savus mājokļus tūristiem, taču dažādu juridisku nianšu dēļ lēmuma pieņemšanu nācies atlikt.

Līdzīgas problēmas daudzviet

Reuters norāda, ka līdzīgas problēmas kā Barselonā nav svešas arī citās Eiropā populārās atpūtas vietās. «Zinātnieki prognozē, ka Venēcija ies bojā plūdos, bet mums šķiet, ka to nobeigs tūristi,» sarunā ar The Local.it sacījis vietējais iedzīvotājs Marko Gasparineti. Beidzamo 40 gadu laikā pilsētas pastāvīgo iedzīvotāju skaits jau samazinājies uz pusi, un pašlaik tajā dzīvo vien 55 000 cilvēku. Savdabīgo pilsētas veikaliņu un amatnieku darbnīcu vietā aizvien biežāk tiek ierīkotas lētu, vienveidīgu suvenīru tirgotavas, bet kafejnīcas un krodziņus aizstāj globālo tīklu ēstuves, kur mūždien steidzīgie tūristi var uz ātru roku remdēt izsalkumu. Visvairāk Venēcijas iedzīvotājiem nepatīk milzīgie kruīzu kuģi. Mazākais tas, ka tie estētiski neiederas Venēcijas lagūnā, rokas stiepiena attālumā no vēsturiskajām ēkām - šo monstru radītie viļņi bojā ēku pamatus. Tāpat tos bojā aizvien intensīvākā satiksme pa Venēcijas kanāliem - jo vairāk tūristu, jo vairāk vaporetto nepieciešams, lai viņus izvizinātu. Par to, ka Venēcijai tūristi nodara vairāk ļaunuma nekā labuma, runā jau pāris gadu desmitus, taču, ja atskaita jaunu, lielākoties simbolisku, nodevu uzlikšanu, vezums no vietas nekust.

Toties, piemēram, Grieķijas salā Santorinē (mīts vēsta, ka tā esot viss, kas palicis pāri no leģendārās Atlantīdas) šovasar jau sākuši darboties ierobežojumi - ik dienu sala ir gatava uzņemt ne vairāk kā 8000 tūristu. Līdzīgi ierobežojumi noteikti arī Horvātijas pilsētā Dubrovnikā. Tās mērs Mato Frankovičs paziņojis, ka senajā ostā vienlaikus drīkstēs ienākt ne vairāk kā divi kruīzu kuģi (līdz šim bija atļauts piecu kuģu apmeklējums), jo vairāk nekā 5000 tūristu, kas nesen drūzmējušies 300 metru garajā vecpilsētas gājēju zonā, Dubrovnikai esot krietni par daudz. Jāatgādina, ka šī pilsēta, kas jau iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, beidzamajos gados izpelnījusies lielu popularitāti kā viena no seriāla Troņu spēles filmēšanas vietām.



Komentāri [4]
#
Janis 12.augusts 2017 21:52 atbildēt
Raksta autors jau laikam zin tikai vienu svešvalodu - krievu! Sansevvvastjana!!!
 
#
Raimo 10.augusts 2017 11:14 atbildēt
Pareizi- dēļ tūristiem samazinās vieta imigrantu izmitināšanai.
Bet imigranti ir svēta lieta.
 
#
adel 9.augusts 2017 16:44 atbildēt
man ir loti skaistā vietā māja.vienseta. paziņas saka būtu ideals lauku tūrisms...atbildu,. paldies savu māju par iebraucamo sētu gan nepārvērtīsu. tā ir mana pils un miera osta.
 
#
Adel 9.augusts 2017 16:28 atbildēt
Ja tie tuuristi visiem jau pueriebusies...vietejie negrib dzivot iebraucamaja seetaa..it ka jau pilsetam pelna..bet...miers tiek trauceets
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Skaistuma pasaule

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers