Šī vasara kļuvusi par pārbaudījumu daudzu Vācijas pilsētu iedzīvotājiem, jo karstuma viļņi ik pa laikam mijas ar ļoti spēcīgām lietusgāzēm. Speciālisti prognozē, ka nākotnē laikapstākļi vasarās būs vēl ekstrēmāki, jo tieši virs Vācijas bieži sadursies no Ziemeļāfrikas plūstošās karstā gaisa masas un krietni vēsākais arktiskais gaiss. Raidkorporācija Deutsche Welle vēsta, ka vairākās valsts pilsētās jau tiek realizēti projekti, lai mazinātu gan svelmes, gan lietusgāžu ietekmi. Risinājumi ir zināmi, taču problēma, kā allaž, ir naudas trūkums.
«Runājot par laikapstākļiem, šo vasaru iespējams raksturot vienā vārdā - ekstrēma. Karstām un tveicīgām dienām sekoja ļoti spēcīgas lietusgāzes, bet pēc tam viss atkal sākās no gala,» vēsta Deutsche Welle interneta mājaslapa. Jau kopš vasaras sākuma valsts dienvidu daļas iedzīvotāji sūdzējušies par neciešamu karstumu (pat naktī gaisa temperatūra nereti tuvojās 30 grādu atzīmei), kamēr Baltijas un Ziemeļjūras krastos dzīvojuši sūrojušies par drēgnumu. Jūlijs savukārt iegājis vēsturē ar nepieredzēti lielu nokrišņu daudzumu - saskaņā ar Vācijas meteoroloģiskā dienesta (DWD) datiem, tas bijis lietainākais mēnesis valstī kopš novērojumu regulāras uzsākšanas 1881. gadā. Jūlija nogalē no krastiem izgāja upes Vācijas ziemeļos, neilgi, taču iespaidīgi plūdi pēc lietusgāzēm piemeklēja Berlīni, Hamburgu un citas pilsētas, par klasiku kļuva internetā izplatītās fotogrāfijas, kurās redzami jaunieši, kuri, stāvot uz mūsdienās populārajiem airējamajiem sērfošanas dēļiem (SUP), iras pa ielu, apdzenot lietusgāžu radītā dīķī iestrēgušu tramvaju.
Vācieši sūdzas, ka tik «trakus» laikapstākļus neatminas piedzīvojuši, un statistika patiešām apliecina, ka karstuma viļņi un spēcīgi, intensīvi nokrišņi kļuvuši daudz biežāki. Vislielākās neērtības tie sagādā tieši pilsētniekiem, atzinuši meteorologi. Ēkas un asfalta segums lieliski akumulē siltumu, tādēļ gaisa temperatūra pilsētu centros nereti ir līdz pat 10 grādiem pēc Celsija augstāka nekā priekšpilsētās. Savukārt blīvā apbūve un savulaik pieņemtais uzskats, ka nepieciešams noasfaltēt un nobetonēt visu, ko vien var, jo tas liecinot par civilizāciju, novedis pie tā, ka lietus ūdenim vienkārši nav kur uzsūkties, sarunā ar Deutsche Welle skaidrojis klimatologs Dirks Ditemeijers.
Viņš norādījis, ka progresīvi noskaņoti speciālisti jau pirms vairākiem gadu desmitiem, kad kļuvis skaidrs, ka klimats pamazām mainās, nākuši klajā ar idejām par to, kas jādara, lai pilsētas pielāgotu jaunajiem apstākļiem. Nekāds divritenis šajā ziņā vairs nav jāizgudro, un tikai no pilsētu vadītāju un pilsētplānošanas speciālistu gribas, kā arī, protams, finanšu iespējām atkarīgs tas, vai pilsētas izdosies modernizēt. Dažviet, piemēram, Ķelnē, Bonnā, Berlīnē un Hamburgā, attiecīgi projekti jau tiek realizēti. Runājot par svelmi, pirmais solis ir būvēt ēkas ar gaišām fasādēm - tā, lai tās akumulētu pēc iespējas mazāk karstuma. Ne jau velti Vidusjūras piekrastē gandrīz visas celtnes ir baltas, jo šādā veidā tiek atstarots maksimālais daudzums saules gaismas. Ne mazāk nozīmīga ir ēku jumtu un sienu apzaļumošana, kas vienlaikus kalpo diviem mērķiem. Pirmkārt, zaļie augi uzsūc saules gaismu, bet, otrkārt, šie stādījumi spēj akumulēt diezgan lielu ūdens daudzumu, kas, līstot lietum, no ēku jumtiem gāztos lejup uz ielām.
«Diemžēl mēs nevaram piespiest namīpašniekus apzaļumot jumtus un ēku fasādes,» sarunā ar Deutsche Welle sacījusi Berlīnes senāta pilsētas plānošanas departamenta speciāliste Beate Profe, piebilstot, ka vismaz izdevies uzsākt programmu, kuras ietvaros namsaimnieki tiek informēti par to, kādu labumu pilsētai dos apzaļumošana. Tikmēr būtisku soli uz priekšu spērusi Hamburgas pilsētas vadība, kas jau piedāvā īpašniekiem subsīdijas jumtu apzaļumošanā, līdzīgas programmas ir arī daudzās mazākās pilsētās. Ļoti iespējams, ka jau pēc relatīvi neilga laika (pāris līdz desmit gadiem) daudzviet Vācijā vairs nebūs iespējams saņemt atļauju jauniem celtniecības projektiem, kas neparedzēs jumtu apzaļumošanu.
D. Ditemeijers atzinis, ka lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas lielākajā daļā Vācijas pilsētu ir neglābjami novecojušas, taču to nomaiņa prasīs milzīgus ieguldījumus, kurus reti kura pilsēta pašlaik spēj atļauties. Ko darīt, lai lietusgāžu laikā neapplūstu ēku pagrabstāvi, pazemes gājēju pārejas, metro stacijas, ielu braucamās daļas un ietves? Interesants risinājums atrasts bijušajā Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsētā Bonnā, kur pašlaik lielu popularitāti ieguvis projekts Daba pelēkajās zonās. Tā ietvaros vienkārši tiek likvidēti asfalta un betona segumi automašīnu stāvvietās un pie uzņēmumu ēku parādes durvīm. Jā, lietus gadījumā tas nozīmē brišanu caur dubļiem, taču ir skaidrs, ka nokrišņi ātrāk uzsūksies augsnē, nevis veidos milzīgus dīķus uz asfalta seguma. Bet lielās pilsētas, tādas kā Berlīne un Hamburga uzsākušas milzīgu pazemes rezervuāru veidošanu, lai būtu kur novadīt lietus ūdeni.
