Nolūkā mazināt nelegālo migrantu plūsmu no Ziemeļāfrikas, Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri vienojušies ierobežot piepūšamo gumijas laivu un piekaramo motoru pārdošanu Lībijai, kā arī pagarināt savienības misiju, kuras mērķis ir sniegt palīdzību Lībijas krasta apsardzei un mudināt potenciālos migrantus atgriezties dzimtenē. Itālija, kuras krastus šā gada pirmajos sešos mēnešos sasnieguši vairāk nekā 85 000 nelegālo ieceļotāju, ir uzstājīgi pieprasījusi, lai ES palīdzētu tai risināt problēmu, kas aizvien vairāk satrauc sabiedrību.
ES augstā komisāre ārlietu un drošības jautājumos Federika Mogerīni pēc sanāksmes žurnālistiem skaidrojusi, ka pieņemtā lēmuma mērķis ir apgrūtināt cilvēku kontrabandistu darbību, vēsta AFP. Viņa atgādinājusi, ka nelegālie imigranti Lībijas krastus bieži vien atstāj vienreizējās lietošanas gumijas laivās - cilvēku kontrabandistu vienīgā rūpe ir, lai tās sasniegtu starptautiskos ūdeņus un tiktu nosūtīts SOS signāls par laivas nokļūšanu nelaimē. Pēc tam atliek vien gaidīt ES misijas Sophia, Itālijas krasta apsardzes vai kādu no daudzajiem nevalstisko organizāciju kuģiem, kas uzņems nelegāļus un nogādās kādā Itālijas ostā.
«Gumijas laivas un piekaramie motori ir ierīces, ko regulāri izmanto cilvēku kontrabandisti,» pieņemtā lēmuma būtību skaidrojusi F. Mogerīni. Sākot no šodienas, ES valstu valdībām ir likumīgs pamats atsaukt licences uzņēmumiem, kas nodarbojas ar gumijas laivu un motoru eksportu uz Lībiju, tiesa, ar vienu nosacījumu - ja ir pamats uzskatīt, ka šīs preces nonāk cilvēku kontrabandistu rokās, jo lēmumā noteikts, ka Lībijas zvejniekiem vai, piemēram, krasta apsardzei ir tiesības tās iegādāties. AFP norāda, ka ES valstu valdības ir tiesīgas bloķēt arī tranzītā no trešajām valstīm uz Lībiju sūtītās gumijas laivu un motoru kravas.
Ziņu aģentūras aptaujātie eksperti gan šaubās, vai no šā lēmuma būs jel kāda jēga. Pirmkārt, kurš gan haosa un faktiska pilsoņu kara pārņemtajā Lībijā spēs izkontrolēt, ka laivas un motori tik tiešām nonāk pie zvejniekiem, nevis kontrabandistiem? Otrkārt, un tas ir vēl svarīgāk, - tiem, kuri nodarbojas ar ienesīgo cilvēku kontrabandu, nebūs lielu problēmu atrast piegādātājus trešajās valstīs (piemēram, Ķīnā vai kādā Āfrikas kaimiņzemē), kuriem ES noteiktie ierobežojumi nav saistoši. Turklāt nav zināms (vismaz publiski nav atklāts), cik daudz no kontrabandistu izmantotajām laivām viņi iegādājušies ES valstīs. Citiem vārdiem sakot, šo ES ārlietu ministru lēmumu var vērtēt arī kā PR gājienu - viņi radījuši iespaidu, ka enerģiski cenšas risināt problēmu, tomēr šai rosībai var arī nebūt nekāda rezultāta.
Ministri sprieduši arī par Lībijas krasta apsardzes jūrnieku apmācību turpināšanu. F. Mogerīni stāstījusi, ka beidzamo mēnešu laikā apmācībās Eiropā piedalījušies 113 lībiešu, bet septembrī tiks uzsākta nākamo 75 speciālistu sagatavošana. Vienlaikus ES turpina sniegt arī materiālo atbalstu Lībijas krasta apsardzei, tomēr pagaidām īsti nav redzama atdeve, jo statistika liecina, ka šogad šīs Ziemeļāfrikas valsts piekrasti atstājuši par 10% nelegālo imigrantu vairāk nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos. Ārlietu ministru sanāksmē nolemts arī līdz 2018. gada nogalei pagarināt Robežkontroles palīdzības misiju (BAM) Lībijā, kuras uzdevums ir palīdzēt šai valstij kontrolēt dienvidu robežas ar Sudānu, Čadu un Nigēru. Vienlaikus ES realizē dažādas palīdzības programmas, kuru mērķis ir pārliecināt tos imigrantus, kuri jau nonākuši Lībijā, atgriezties dzimtenē. F. Mogerīni uzsvērusi, ka šogad aptuveni 5000 cilvēku, kuru nodoms sākotnēji bijis nelegāli doties uz Eiropu, jau atgriezušies mājās.
Pašlaik migrācijas krīze rada lielākās problēmas Itālijai, kur ieceļotāju uzņemšanas centri jau ir pārpildīti. Šīs valsts mediji, komentējot ārlietu ministru tikšanās rezultātus, norādījuši, ka tie nav gluži tādi, kā gaidījusi Itālija. Jau vairāku mēnešu garumā Roma vairs ne lūdz, bet pieprasa lielāku solidaritāti no citu ES valstu puses, mudinot aktīvāk iesaistīties Vidusjūrā izglābto migrantu uzņemšanā. Itālijas amatpersonas uzskata, ka vismaz daļu no nevalstisko organizāciju kuģiem, kas nodarbojas ar migrantu glābšanu, vajadzētu novirzīt uz kaimiņvalstu ostām, piemēram, Marseļu vai Barselonu. Tomēr nedz Francijas, nedz Spānijas varas gaiteņos šis priekšlikums pagaidām nav guvis atbalstu.
Visticamāk, līdz vasaras nogalei un pirmajām rudens vētrām migrantu plūsma uz Itāliju nemazināsies, bet sabiedrības neapmierinātība turpinās pieaugt. BBC vēsta, ka 45 Sicīlijas vietvaru vadītāji šonedēļ pieprasījuši tikšanos ar valdības pārstāvjiem, uzsverot, ka iespējas uzņemt migrantus ir izsmeltas. Protests sākās pēc tam, kad Sicīlijas provinces vadība nolēma Sinagras ciemata viesnīcā izmitināt 50 migrantu. Ciemata mērs Vinčenco Lioneto Siva paziņojis, ka šis lēmums rupji pārkāpj starp valdību un pašvaldībām panākto vienošanos, saskaņā ar kuru nelegālo migrantu skaits nedrīkst pārsniegt 2,5 cilvēkus uz katriem 1000 vietējiem iedzīvotājiem. «Mēs neesam rasisti, mēs neesam noskaņoti pret migrantiem, taču to sadalei jābūt godīgai,» BBC citē V. L. Sivas sacīto.
Taču arī citos valsts reģionos vietējās varasiestādes uzsver, ka nelegālo migrantu radītais slogs kļuvis nepanesams. Tā kā valdība nav spējusi panākt solidaritāti no citu ES valstu puses un godīgi sadalīt ieceļotājus, aizvien vairāk itāliešu sāk atbalstīt Ziemeļu līgas, Piecu zvaigžņu kustības un līdzīgu politisko spēku nostāju - pārtraukt migrantu uzņemšanu. Par to liecina vasaras sākumā notikušās pašvaldību vēlēšanas, kurās premjera Paolo Džentiloni vadītā kreisā Demokrātiskā partija piedzīvoja nopietnu fiasko. Bet svētdien premjers bija spiests atzīt, ka līdz rudenim nāksies atcelt Senātā iecerēto balsojumu par pilsonības piešķiršanu Itālijā dzimušo migrantu bērniem. Šis likumprojekts nav tieši saistīts ar tiem nelegāļiem, kuri valstī ierodas pašlaik, - tas paredz piešķirt pilsonību migrantu bērniem, kuri dzimuši Itālijā (ar nosacījumu, ka vismaz viens no vecākiem valstī legāli uzturējies vismaz piecus gadus), kā arī tiem migrantu bērniem, kuri vismaz piecus gadus apmeklējuši Itālijas mācību iestādes. Tomēr P. Džentiloni atzinis, ka pašlaik emocionālais fons un noskaņojums sabiedrībā ir tāds, ka nav garantiju, ka likumprojektu Senāts neizgāzīs, norāda AFP.
