Pasaulē: Kurdi Frankfurtē protestē pret Erdogana diktatūru Komentēt
 
Pasaulē

Kurdi Frankfurtē protestē pret Erdogana diktatūru

 
Foto: imago/Future Image

16. aprīlī gaidāmais referendums Turcijā turpina šīs valsts iekšpolitiskajā cīņā ieraut tās Eiropas valstis, kurās dzīvo lielas Turcijas pilsoņu diasporas.

Līdz šim lielākie skandāli izcēlušies saistībā ar Turcijas amatpersonu vēlmi uzrunāt savus Vācijā, Nīderlandē, Austrijā un citur dzīvojošos tautiešus un mudināt viņus atbalstīt prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana ierosināto Turcijas pārveidošanu par prezidentālu republiku. Taču sestdien savu vārdu sacīja arī R. T. Erdogana pretinieki, un Frankfurtē notikusī kurdu demonstrācija, kurā piedalījās aptuveni 30 000 cilvēku un tika demonstrēta teroristiskās organizācijas PKK simbolika, jau izraisījusi skaļus Ankaras protestus.

«Nē - diktatūrai. Jā - demokrātijai un brīvībai» - šāds bija Frankfurtē notikušās kurdu manifestācijas oficiālais lozungs, vēsta Deutsche Welle, piebilstot, ka politiskā demonstrācija laika ziņā bija pieskaņota kurdu Jaungada svinībām. Demonstrācijas dalībnieki, daudzi no kuriem ir saglabājuši Turcijas pavalstniecību un drīkstēs balsot referendumā (pavisam Vācijā dzīvo aptuveni 1,4 miljoni cilvēku, kuri ir Turcijas vēlētāju reģistrā), pauda savas bažas par R. T. Erdogana vēlmi koncentrēt savās rokās maksimāli daudz varas.

Viņi atgādināja, ka pagājušā gada 15. jūlija neveiksmīgo valsts apvērsuma mēģinājumu R. T. Erdogans izmantojis, lai atbrīvotos no visiem vērā ņemamajiem politiskajiem pretiniekiem. Paralēli triecienam trimdā dzīvojošā garīdznieka Fetullas Gilena (tieši viņu Ankara apsūdz puča organizēšanā) struktūrām valdība vērsusies arī pret kurdu minoritāti. «Šā mēneša sākumā ANO Cilvēktiesību komisariāts apsūdzēja Turcijas militāristus un policiju simtiem civiliedzīvotāju slepkavībās, spīdzināšanās un izvarošanās,» raksta raidkorporācijas Deutsche Welle interneta mājaslapa, norādot, ka šīs represijas sākušās jau 2015. gada vasarā, kad izjuka starp valdību un kurdu nemierniekiem noslēgtais pamiers, bet pieņēmušās spēkā pēc puča mēģinājuma. Aizbildinoties ar cīņu pret teroristiem, Turcijas varasiestādes arestējušas desmitiem kurdu pilsētu mērus un 13 kurdu intereses aizstāvošās Tautas Demokrātiskās partijas (HDP) parlamenta deputātus. «[Ja referendumā tiks atbalstīts viņa nodoms] Erdogans atkal varēs sacīt, ka uzvarējis, un turpināt kurdu pilsētu postīšanu un kurdu slepkavības,» sarunā ar Reuters sacījis viens no demonstrantiem Mustafa Bostans. Savukārt Sinans Anins uzsvēris, ka pašreizējā Turcijas valdība ignorē cilvēktiesības, kā dēļ kurdu ciešanas turpinās, tādēļ Eiropas Savienībai būtu jānosaka ekonomiskās sankcijas pret Turciju.

Frankfurtes policija, kas kārtības uzraudzīšanai bija nosūtījusi vairākus simtus policistu, paziņojusi, ka demonstrācija bijusi miermīlīga. Tomēr nav noliedzams fakts, ka daļa tās dalībnieku izmantojuši Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) simboliku un aicinājuši atbrīvot no ieslodzījuma Turcijā šīs grupas līderi Abdullu Odžalanu. Deutsche Welle atgādina, ka PKK par teroristu grupējumu ir pasludināts ne tikai Turcijā, bet arī Vācijā un visā Eiropas Savienībā, un šīs simbolikas demonstrēšana neatbilst likumam. «Policija aicināja manifestantus aizvākt karogus ar Odžalana attēlu, jo to demonstrēšana ir aizliegta, taču nekonfiscēja šos karogus, nevēloties izprovocēt protestētājus. Policijas pārstāvji gan paziņoja, ka veikta filmēšana,» raksta Deutsche Welle interneta mājaslapa, liekot noprast, ka tos, kuru rokās bija A. Odžalanu slavinoši karogi un plakāti, būs iespējams identificēt.

Vācijas varasiestāžu nespēju novērst šīs simbolikas demonstrēšanu kārtējo reizi izmantojušas Turcijas amatpersonas, apsūdzot Vāciju «dubultstandartos» un «teroristu atbalstīšanā». «Mēs stingri nosodām Vācijas varasiestādes, kas atļāva teroristu grupējuma PKK piekritējiem sarīkot šādu demonstrāciju,» vakar paziņoja R. T. Erdogana pārstāvis Ibrahims Kalins. Savukārt Turcijas Ārlietu ministrijas oficiālā paziņojumā pausta neizpratne par to, ka Vācijas varasiestādes liek šķēršļus Turcijas ministru un parlamentāriešu līdzdalībai mītiņos, bet tajā pašā laikā atļauj teroristu organizācijai rīkot savu protesta akciju. Beidzamo nedēļu laikā, kopš vairākās Rietumeiropas valstīs nav pieļauti Turcijas amatpersonu aģitācijas pasākumi, Ankara regulāri apsūdzējusi šīs valstis «fašisma un nacisma prakses piekopšanā».



Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers