Tuvojoties 16. aprīlī Turcijā paredzētajam referendumam par pāreju uz prezidentālu republiku, aizvien asākas kļūst Ankaras attiecības ar Rietumeiropas valstīm, kuras nevēlas pieļaut Turcijas politiskās kampaņas pasākumus savā teritorijā.
Nedēļas nogalē uzmanības epicentrā bija Nīderlande, kas bloķēja Turcijas ārlietu ministra ierašanos uz mītiņu Roterdamā, bet pēc tam izraidīja šīs valsts ģimenes lietu ministri. Mītiņi, kuros bija iecerējuši piedalīties Turcijas valdības vai valdošās partijas pārstāvji, aizliegti arī Vācijā, Austrijā, Šveicē un Zviedrijā.
Eiropas Savienības valstīs, lielākoties Rietumeiropā, dzīvo vairāk nekā 5 miljoni Turcijas pilsoņu, kuri iekļauti šīs valsts vēlētāju sarakstā, un pirms ikvienām vēlēšanām Turcijā šīs diasporas vidū tiek veikta samērā aktīva aģitācijas kampaņa. Šā gada pasākumi ir atšķirīgi ar to, ka valdības ministru uzdevums ir aģitēt par R. T. Erdogana varas nostiprināšanu, turklāt apstākļos, kad Eiropas liberālās aprindas jau tā pārmet Turcijas prezidentam pārlieku lielu autoritārismu un varas koncentrēšanu savās rokās pēc pagājušā gada vasarā notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma.
Kā norāda AFP, Eiropas valstu valdības nevēlas, lai Turcijas iekšpolitiskās batālijas tiktu pārnestas uz šo valstu teritoriju - galu galā Vācijā, Nīderlandē, Austrijā un citās valstīs dzīvo ne tikai tie Turcijas pilsoņi, kuri atbalsta pašreizējā prezidenta politiku, bet arī tie, piemēram, kurdi, kuri pret to iebilst. Pagājušajā nedēļā jautājums par to, vai ārpus ES esošo valstu politisko kampaņu pasākumi vispār ir pieļaujami ES dalībvalstīs, tika apspriests gan ārlietu ministru, gan valstu un valdību vadītāju līmenī, tomēr vienprātība šajā jautājumā nav panākta, jo lielo ES dalībvalstu vadītāji acīmredzami nevēlas vēl vairāk bojāt attiecības ar Turciju. Piemēram, Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvji uzsvēruši, ka lēmumi par to vai citu mītiņu un demonstrāciju atļaušanu vai atcelšanu ir vietējo varas iestāžu prerogatīva, bet Francijas ārlietu ministrija vēstījusi, ka tā neredz nekādas problēmas apstāklī, ka svētdienas vakarā mītiņā Mecā uzstāsies Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu.
Pagājušās nedēļas vidū viņam tika aizliegts uzstāties R. T. Erdogana piekritēju demonstrācijā Hamburgā, taču Vācijas varas iestādes vismaz atļāva ministram uzrunāt piekritējus savas valsts konsulātā. Nīderlandes valdība bija ne tik piekāpīga - sestdienas rītā pēc tam, kad M. Čavušoglu nereaģēja uz oficiālu paziņojumu, ka viņa vizīte Nīderlandē ir nevēlama, Hāgas lidosta atteicās uzņemt viņa lidmašīnu. Bet vakarpusē no Nīderlandes tika izraidīta Turcijas ģimenes lietu ministre Fatma Betula Saijana Kaja, kura Roterdamā ar automašīnu bija ieradusies no Vācijas. Pēc šo ziņu izplatīšanās pie konsulāta uz protesta akciju sapulcējās vairāki tūkstoši ieceļotāju no Turcijas, kurus tikai no rīta izklīdināja policija, kas bija spiesta izmantot arī asaru gāzi.
Turcijas amatpersonas, komentējot šos incidentus, nav īpaši izvēlējušās izteicienus, pieminot gan «nacistus», gan «fašistus», kuriem joprojām esot liela ietekme Eiropas valstīs. «Nacisms Eiropā arī mūsdienās ir izplatīts,» Reuters citē Turcijas prezidenta R. T. Erdogana izteikumus. Līdzīgā tonī izteikusies arī ģimenes lietu ministre, kura apgalvojusi, ka Nīderlandes varas iestāžu pārstāvji pret viņu izturējušies necienīgi - gan kā pret sievieti, gan kā pret musulmani. Turcijas valdība arī paziņojusi, ka Nīderlandes vēstnieks šajā valstī, kurš pašlaik atrodas atvaļinājumā dzimtenē, «var droši neatgriezties», jo netikšot ielaists Turcijā, Nīderlandei draudēts arī ar pagaidām neprecizētām sankcijām un to, ka šai valstij «iemācīs ievērot diplomātisko etiķeti». Turcijas līderis arī norādījis, ka trešdien gaidāmo parlamenta vēlēšanu priekšvakarā Nīderlandes premjeram Markam Rutem nācies iet labējo spēku pavadā un censties iegūt Brīvības partijas un tās līdera Gērta Vildersa piekritēju simpātijas. Tomēr G. Vilderss uzskata, ka valdība nav rīkojusies pietiekami izlēmīgi, paziņojot, ka visiem tiem Nīderlandē dzīvojošajiem Turcijas pilsoņiem, kuri atbalsta R. T. Erdoganu, ir pēdējais laiks doties mājup un vairs nekad neatgriezties Nīderlandē.
