Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu vakar ieradies Vašingtonā, kur šodien tiksies ar Donaldu Trampu – pirmo reizi, kopš viņš stājies ASV prezidenta amatā.
Šaubu par to, ka ar jauno Baltā nama saimnieku Izraēlas valdības vadītājam izdosies izveidot siltākas attiecības nekā ar viņa priekšteci Baraku Obamu, nav. Tomēr paša D. Trampa tonis pēc inaugurācijas ir kļuvis krietni mazāk kategorisks nekā priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kad viņa retorika neradīja nekādas šaubas par pilnīgu atbalstu Izraēlas labējai valdībai.
Izraēlā šo vizīti uzskata par vēsturisku iespēju uzlabot attiecības ar ASV, kas krietni saļodzījušās B. Obamas astoņus gadus ilgās prezidentūras laikā, norāda Reuters. Iepriekšējā ASV prezidenta administrācija līdz pat 2014. gadam nebija atmetusi cerības panākt Tuvo Austrumu miera vienošanos, kuras pamatā būtu tā saucamais divu valstu risinājums - Izraēlas un Palestīnas valstis, kas dzīvo mierā un saticībā. Lai noturētu palestīniešus pie sarunu galda, B. Obamas administrācija izdarīja nepārtrauktu spiedienu uz Izraēlu, mudinot to iesaldēt apmetņu celtniecību okupētajā Jordānas upes rietumkrastā, atturēties no paziņojumiem par Jeruzālemes statusu un tamlīdzīgi. Sarunu norisei tas nepalīdzēja, taču abu valstu līderu attiecības nokaitēja - gluži tāpat kā Izraēlas skarbi kritizētā vienošanos ar Irānu, kas bija B. Obamas administrācijas izlolota. Nonāca pat līdz tam, ka B. Netanjahu, uzstājoties ASV Kongresā, mudināja kongresmeņus noraidīt ar tik lielām pūlēm panākto vienošanos. Bet zemākais attiecību punkts tika sasniegts pagājušā gada decembrī notikušajā balsojumā ANO Drošības padomē, kad ASV pirmo reizi ilgu gadu laikā neizmantoja savas veto tiesības, lai bloķētu Izraēlas apmetņu celtniecību nosodošu rezolūciju.
«Izraēlas un ASV alianse vienmēr ir bijusi ļoti spēcīga, bet tagad tā kļūs vēl spēcīgāka,» - šis B. Netanjahu izteikums pirms došanās vizītē uz Vašingtonu liecina, ka Izraēlas premjers ir gatavs aizmirst par B. Obamas prezidentūras laikā piedzīvotajām pārestībām un cer, ka ar D. Trampu viņam izdosies atrast kopīgu valodu, abām valstīm kļūstot par stingrām sabiedrotajām. Pamatu šādām cerībām savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā deva jaunais prezidents, apgalvojot, ka neviens cits neaizstāvēs Izraēlas intereses stingrāk par viņu. Pretstatot sevi demokrātiem, kuri šīs intereses ignorējuši, D. Trampam, šķiet, izdevās piesaistīt zināmu daļu ebreju izcelsmes vēlētāju, kuri tradicionāli atbalstījuši demokrātus. D. Tramps solījis pārcelt ASV vēstniecību no Telavivas uz Jeruzālemi, ASV vēstnieka Izraēlā amatam nominējis apmetņu celtniecības piekritēju juristu Deividu Frīdmenu un sacījis, ka Vašingtona vairs neizdarīšot spiedienu uz Izraēlu, lai par katru cenu atsāktu Tuvo Austrumu miera sarunas. D. Tramps kritizējis gan vienošanos ar Irānu, nosaucot to par «visu laiku sliktāko darījumu», gan ASV balsojumu ANO Drošības padomē.
Taču, kā uzsver starptautiskās ziņu aģentūras - tas viss bija pirms stāšanās amatā, bet beidzamo trīs nedēļu laikā D. Trampa izteikumi kļuvuši krietni piesardzīgāki. «Izraēlas līdera vizīte Baltajā namā ir neskaidrības miglā tīta,» raksta AP, norādot, ka ASV jaunā administrācija, šķiet, pati vēl nav tikusi skaidrībā, kādu politiku vēlas un, galvenais, spēs realizēt Tuvajos Austrumos. Var izrādīties, ka B. Netanjahu un viņa valdības sākotnējā sajūsma par D. Trampa ievēlēšanu un demonstratīvie soļi (lēmums par 6000 jaunu mājokļu celšanu okupētajās teritorijās un 4000 uz palestīniešiem piederošām privātām zemēm jau uzbūvēto mājokļu legalizēšana) var izrādīties pārsteidzīgi.
Piemēram, pagājušonedēļ laikrakstā Israel Hayom publicētā intervijā D. Tramps mudinājis Izraēlu «atbildīgi» attiekties pret Tuvo Austrumu miera procesu un izteicies, ka okupētajās teritorijās izveidoto apmetņu paplašināšana «tam nenāks par labu». Līdzīgi ir arī ar vēstniecības pārcelšanu - nu jau D. Tramps vairs neko nesola, bet saka, ka «tiek izskatīta šī iespēja». Taču, kā atgādina AFP, ikviens ASV prezidents ir spiests ik pa pusgadam «izskatīt iespēju» jau kopš 1995. gada, kad ASV Kongress nobalsoja par vēstniecības pārcelšanu - B. Obamas pieņemtais lēmums par šī soļa atlikšanu būs spēkā līdz maijam.
Bijušais Izraēlas vēstnieks ASV Salajs Meridors intervijā AP gan uzsvēris - no Izraēlas skatu punkta raugoties, tas, ka D. Tramps vēl nav definējis savu politiku, ir pozitīvi. «[Netanjahu] būs iespēja ne tikai ieklausīties Trampa teiktajā, bet arī ietekmēt ASV stratēģiskā virziena izvēli,» viņš norādījis. Izraēlas premjers ASV ieradās jau vakarrīt, taču, ja atskaita vakarā ieplānoto tikšanos ar valsts sekretāru Reksu Tilersonu, lielāko daļu dienas bija paredzējis aizvadīt sarunās ar izraēliešu diplomātiem un ekspertiem. Kāds anonīms avots sarunā ar Reuters sacījis, ka Izraēlas delegācija cenšoties izstrādāt tādu pozīciju, kas būtu pieņemama D. Trampam. Un tas nozīmē, ka Izraēlas valdošās koalīcijas labējā spārna radikāļu cerības, ka B. Netanjahu Vašingtonā varētu ne tikai pats oficiāli atteikties no divu valstu risinājumu, bet arī uz līdzīgiem izteikumiem pamudināt D. Trampu, visticamāk, nepiepildīsies.
