Tūkstošiem protestētāju arī vakar pulcējās Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes Uzvaras laukumā, neraugoties uz to, ka valdības vadītājs Sorins Grindeanu sestdienas vakarā, uzstājoties televīzijā, solīja atcelt pretrunīgi vērtētos rīkojumus, kas ļautu no atbildības izvairīties simtiem korumpētu amatpersonu. Pēcpusdienā ministru kabineta ārkārtas sēdē dekrēti patiešām tika atcelti, tomēr radikālākā demonstrantu daļa zaudējusi jebkādu ticību valdībai un uzskata, ka tai būtu jādemisionē.
AFP norāda, ka vērienīgas protesta demonstrācijas, kas aptvērušas visu valsti, notiek jau sesto dienu pēc kārtas. Sestdien pret valdības politiku vairāk nekā 70 Rumānijas pilsētās kopumā protestējuši aptuveni 330 000 cilvēku, un tik masveidīgas manifestācijas Rumānija nav pieredzējusi kopš 1989. gada nogales, kad tika gāzts komunistiskais diktators Nikolae Čaušesku.
Iedzīvotāju neapmierinātību izraisījuši valdības pieņemtie dekrēti, kas spēkā stāšanās gadījumā atvieglotu dzīvi kukuļņēmējiem. Viens no šiem dekrētiem paredz, ka kriminālatbildība neiestāsies amatpersonām, kuru nolaidīgā darbība vai ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošana nodarījuši valstij par 200 000 lejām (44 000 eiro) mazākus zaudējumus. Starptautiskās ziņu aģentūras vēsta, ka līdz ar šī dekrēta stāšanos spēkā no soda varētu izvairīties simtiem korumpētu ierēdņu un politiķu, daudzi no kuriem ir saistīti ar valdošo sociāldemokrātu partiju. Rumānijas opozīcija īpaši uzsver, ka viens no lielākajiem ieguvējiem būtu partijas līderis Liviu Dragnea. Vadošu amatu valsts pārvaldē viņam liedz ieņemt tas, ka L. Dragnea atzīts par vainīgu parlamenta balsošanas rezultātu nelikumīgā ietekmēšanā un krāpšanā, taču nav lielu šaubu, ka premjers ir tikai marionete ietekmīgā partijas vadītāja rokās. Pašlaik pret L. Dragneu uzsākta jauna izmeklēšana - viņu apsūdz valsts līdzekļu izšķērdēšanā, jo no budžeta gadiem ilgi maksāta nauda divām personām, kas strādājušas partijas birojā, bet tikušas noformētas kā valsts ierēdņi. Valstij nodarītie zaudējumi nepārsniedz 44 000 eiro, un tas nozīmē, ka L. Dragnea varēja cerēt uz lietas izbeigšanu.
Reuters atgādina, ka protesta akcijas Rumānijā sākās jau janvāra otrajā pusē, kad kļuva zināms par valdībā sagatavotajiem dekrētu projektiem. Turklāt to autori bija centušies nomaskēt sadaļu par izmaiņām kriminālatbildības traktējumā, uzsverot, ka dekrēti paredz amnestiju tiem, kuri notiesāti par ne īpaši smagiem noziegumiem - no cietumiem, kas esot pārpildīti, bija plānots atbrīvot no 2500 līdz 3000 ieslodzīto. Tomēr opozīcija uzskatījusi, ka šis lēmums pieņemts valdošās partijas politiķu un to atbalstītāju interesēs. Dekrētus asi kritizējuši gan prezidents Klauss Johannis (viņa piedalīšanos vienā no protesta demonstrācijām L. Dragnea traktēja kā musināšanu uz valdības gāšanu), gan ģenerālprokurors Augustins Lazars, gan korupcijas apkarošanas galvenā prokurore Laura Čodruta Kovesi, gan Augstākās tiesas prezidente Kristīna Tarčea. Protestētāju pusē nostājusies ietekmīgā Rumānijas pareizticīgo baznīca, bet piektdien arī tiesībsargs Viktors Čiorbea, kurš iepriekš bija atbalstījis valdību, mainīja savu pozīciju, pavēstot, ka otrdien ieplānotajā Konstitucionālās tiesas sēdē ir gatavs apliecināt, ka dekrēti ir nelikumīgi.
Rumānijas valdības rīcību kritizējušas arī Eiropas Savienības un tās ietekmīgāko valstu amatpersonas, un S. Grindeanu galu galā nācies piekāpties. Uzstājoties valsts televīzijā, viņš centies runāt samiernieciskā tonī, uzsverot, ka mazāk par visu vēlas valsts iedzīvotāju šķelšanos. Tajā pašā laikā atbildību par pretrunīgo rīkojumu sagatavošanu valdības vadītājs nav vēlējies uzņemties, pavēstot, ka par «slikto komunikāciju» ir atbildīgs tieslietu ministrs Florins Jordahe. Lai gan līdz vakardienas pievakarei paziņojums par viņa atkāpšanos nebija izskanējis, vietējie politologi uzskata, ka šis jautājums jau ir izlemts. Bet bēdīgi slavenie rīkojumi tagad tikšot pārstrādāti un tuvāko nedēļu laikā iesniegti izskatīšanai parlamentā.
