Aptuveni 70 valstu pārstāvji ar pašreizējo ASV valsts sekretāru Džonu Keriju priekšgalā vakar pulcējās starptautiskajā Parīzes konferencē, kas veltīta Tuvo Austrumu miera jautājumam.
Ņemot vērā to, ka šajā pasākumā nepiedalījās nedz palestīniešu, nedz Izraēlas, nedz jaunās ASV administrācijas pārstāvji, tās rīkošana varētu šķist bezjēdzīga. Taču politologi uzskata, ka galvenais uzdevums bijis jaunievēlētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš paudis simpātijas Izraēlai, raidīt skaidru signālu - starptautiskā sabiedrība atbalsta divu valstu risinājumu.
Reuters rīcībā nonākušajā konferences komunikē projektā Izraēla un palestīniešu pārvalde mudinātas vēlreiz oficiāli apstiprināt, ka piekrīt divu valstu risinājumam, nosodīt tās savas amatpersonas, kas to neatbalsta, un apsolīt atturēties no vienpusējiem soļiem, kas varētu apdraudēt šādas vienošanās panākšanu. Pretēji vairāku Izraēlas amatpersonu paustajām bažām, dokumentā neesot noteikts nedz pēdējais termiņš, kad abu pušu sarunās panākama vienošanās, nedz arī mudināts sarīkot kādu balsojumu par šo komunikē Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Starptautiskās Krīzes grupas (ICG) eksperts Tuvo Austrumu jautājumos Nātans Trolls sarunā ar AFP kritiski vērtējis gan konferences norises laiku, gan to, ka tajā tiks pieņemta kārtējā nevienam nesaistošā rezolūcija. «Ja nav nekādu seku, ja neviens neieklausās konferences dalībnieku sacītajā, jo viņi atkal un atkal atkārto vienu un to pašu, tas sāk līdzināties farsam,» viņš norādījis. Citi speciālisti gan atgādinājuši, ka Francijas valdība šīs konferences organizēšanu uzsāka jau pagājušajā gadā, kad situācija un cerības bija pavisam citas. Tobrīd Francijas prezidents Fransuā Olands vēl domāja, ka varētu piedalīties šā gada pavasarī paredzētajās prezidenta vēlēšanās, un cerēja, ka Tuvo Austrumu miera sarunu reanimēšana var vairot viņa popularitāti ebreju un musulmaņu kopienās - Francijā tās ir lielākās visā Eiropā. Turklāt pirms nepilna gada reti kurš Eiropā (un ne tikai) šaubījās, ka par nākamo ASV prezidenti tiks ievēlēta demokrāte Hilarija Klintone. Visticamāk, konferences rīkotāji uzskatīja, ka dažas dienas pirms savas inaugurācijas viņa varētu nākt klajā ar kādiem jauniem priekšlikumiem un iniciatīvām, kas palīdzētu atsākt kopš 2014. gada aprīļa pārtrauktās Tuvo Austrumu miera sarunas.
Taču šobrīd realitāte ir cita. Jau piektdien par Baltā nama saimnieku kļūs D. Tramps, kurš asi kritizējis Baraka Obamas administrāciju, kas decembra nogalē ANO Drošības padomes balsojumā nebloķēja Izraēlas apmetnes nosodošu rezolūciju. Kādā no intervijām D. Tramps izteicies, ka lielāku izraēliešu aizstāvi par viņu grūti iedomāties. Ievēlētais prezidents jau pavēstījis, ka par nākamo ASV vēstnieku Izraēlā tiks iecelts Deivids Frīdmens, kurš ne reizi vien kritizējis divu valstu risinājumu un paziņojis, ka aptuveni
600 000 izraēliešu kolonistu ir visas tiesības palikt uz dzīvi Austrumjeruzalemē un citās okupētajās teritorijās ierīkotajās apmetnēs. Turklāt gan D. Tramps, gan D. Frīdmens sacījuši, ka ASV vēstniecība Izraēlā no Telavivas tiks pārcelta uz Jeruzalemi. AFP atgādina, ka Izraēla to uzskata par savu nedalāmu galvaspilsētu, savukārt palestīniešu ieskatā (tāpat kā atbilstoši ANO rezolūcijām un starptautiskās sabiedrības viedoklim) Austrumjeruzalemei jākļūst par topošās Palestīnas valsts galvaspilsētu. «Mēģinājumi leģitimizēt nelikumīgo pilsētas aneksiju, ko veikusi Izraēla, sagraus jebkāda politiskā procesa perspektīvas, apglabās cerības uz divu valstu risinājumu un pastiprinās ekstrēmismu gan mūsu reģionā, gan visā pasaulē,» sestdien vizītes laikā Vatikānā paziņojis palestīniešu pārvaldes vadītājs Mahmuds Abass.
Atšķirībā no Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, kurš konferenci nodēvējis par «veltīgu» un «blēdīgu», M. Abass piekritis vēlāk ierasties Parīzē, lai uzklausītu Francijas amatpersonu secinājumus par tās gaitu un rezultātiem. Tomēr pat palestīnieši atzīst, ka pagaidām īsti runāt nav par ko - jāsagaida D. Trampa stāšanās amatā un jāsaprot, ko viņš īsti darīs. Šķiet, ka līdzīgā nogaidīšanas režīmā, taču krietni optimistiskā noskaņojumā pašlaik ir arī Izraēlas valdība. BBC atgādina, ka kopš 2015. gada oktobra vardarbība atkal kļuvusi par ierastu parādību šajā valstī, un beidzamais incidents notika pavisam nesen, kad kāda palestīnieša vadīta kravas automašīna Jeruzalemē taranēja Izraēlas karavīru grupu. Beidzamo 15 mēnešu laikā par vardarbības upuriem kļuvuši jau 40 Izraēlas pilsoņi un 230 palestīniešu, lielākā daļa no kuriem vai nu rīkojuši uzbrukumus, vai arī piedalījušies vardarbīgās protesta akcijās. Savstarpējais naids pamazām pieaug, tomēr pagājušā gada nogalē veikta aptauja liecina, ka 51% palestīniešu un 59% izraēliešu joprojām atbalsta divu valstu risinājumu.
